Nepabeigtā dienasgrāmata


19. Decembris 2006

(bez virsraksta) @ 08:52

Patiesībā bērnam sākotnēji nav svarīgi, cik maksā dāvana. Paši vecāki ir tie, kas parasti «pieradina» bērnu pie jēdziena - dārgs - tātad vērtīgs, lēts - tātad nevērtīgs. Var minēt sekojošu piemēru: «zēns ar tēvu ir veikalā un zēnam tiek dota iespēja izvēlēties sev spēļu mašīnu. Zēns izvēlas mazu, bet, viņaprāt, jauku mašīnīti, bet tēva reakcija ir, ka šī mašīna ir nevērtīga (lēta, maza), un tēvs zēna vietā izvēlas lielāku un, viņaprāt, skaistāku mašīnu. Zēns no veikala iziet ar jauno mašīnu rokās, bet sirsniņā vīlies, jo tā nav viņa kārotā mantiņa, to viņa vietā ir izvēlējies «lielais bērns» - tēvs.»


(c) Dace Simsone, SIA «Neirožu klīnikas» psihiatre
 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]mamuts
Date: 19. Decembris 2006 - 08:57
(Link)
Taisni tā - tiesa, kad es sīkajam kaut ko izvēlos, es nepērku tikai parastas mašīnītes vai ar radio vadāmos s#dus. Tad jau labāk LEGO komplektu, kur sīkais pats var salikt glītu mašīnīti - lai mācās pats konstruēt un fantazēt, tā viņam ir interesantāk.
[User Picture Icon]
From:[info]virginia_rabbit
Date: 19. Decembris 2006 - 09:06
(Link)
nē. bērns ir priecīgs, jo paklausījis autoritātei. vinam sava viedokla visbiežāk nemaz nav. tikai šaubas.
[User Picture Icon]
From:[info]silvija
Date: 19. Decembris 2006 - 13:32

par dzīvi supermārketā

(Link)
supermārketā ir dzīve; klīnikā ir dzīve; mājas, mārkets, mklīnika


no ārpuses

Nepabeigtā dienasgrāmata