LETA: No mecenāta Sīpoliņa piedzen Ls 2,47 miljonus

es gribētu, lai man viss būtu labi

Шприц в футляре. Стекло, сталь. Россия, начало XX века. 1910 г.

( attēls )

От издателя:
Шприц в футляре. Стекло, сталь. Россия, начало XX века.
Снаружи футляр обтянут кожей, внутри - бархатом и шелком. Золоченая надпись на шелке "Ф. Швабе. Москва".
Размеры футляра 9,8 x 2,1 x 3,9 см. Шприц 2 мл. Длина иглы 4,4 см. Сохранность хорошая.
Оставь отзыв первым!


Нет в наличии. Мы обязательно сообщим Вам, когда товар появится в продаже

Šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas uzņēmēji no tā dēvētajām trešajām valstīm visvairāk vēlējušies Eiropas Savienībā (ES) ievest apelsīnus no Ēģiptes. Latvijā ievestas aptuveni 3060 tonnas apelsīnu, 250 932 litri vīnu, 331 tonna zivju un to produktu, 120 tonnas mandeļu, 374 tonnas apelsīnu sulas.

LETA. Nolemts iznīcināt vairāk nekā 20 000 nelegālo kompaktdisku, kas glabāti kopš 1999.gada

Pārsmējos

1) par Baltic Bikini 2006
2) par AAAAAAAAAAAA
3) par Salam, pedar!

Apollo:


Kā mīlēt savu vīrieti. Vēl 35 padomi [55]
Oficiāli tiek atcelta mūzikla «Tā es tevi mīlēšu» pirmizrāde [61]

Pētījuma dati liecina, ka apmēram viens no četriem iedzīvotājiem ir noskaņots uz aktīvu politisku rīcību, lai ierobežotu homoseksualitāti. Ievērojama daļa sabiedrības, iespējams, būtu gatava akceptēt pret gejiem un lesbietēm vērstu vardarbību, secināts pētījumā.

Tomēr saskaņā ar pētījuma datiem katrs trešais iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības attieksme pret homoseksuāliem cilvēkiem ir netaisnīga, un ir gatavs politiski paust iecietīgu nostāju pret gejiem un lesbietēm.

Lai gan vairākums jeb 40% Latvijas iedzīvotāju ir pret geju un lesbiešu diskrimināciju darba tirgū, gandrīz puse jeb 45% aptaujāto iedzīvotāju pauduši atbalstu atsevišķu profesiju aizliegumam gejiem un lesbietēm.

man priekšā žalūzijas tirinās vējā un traucē strādāt

es šodien uz brīdi ieskatījos acīs Aleksejam Ļedjajevam

atceraties, pirms gadiem astoņiem bija tāda figņa internetā, ka viens ieslēdzās dzīvoklī ar internetu un vebkameru, tipa, cik ilgi izdzīvos, neizejot ārā. tā arī ne ar ko nebeidzās, viņš tur laikam aizmuka pa kluso

un vēl, atceraties, bija pie kaut kāda latviešu erotiskā žurnāla mājas lapas tāds vebkameras saits, kas reālajā laikā rādīja kaut kādu istabu, tipa Purvciemā vai kur, tur uz dīvāniņa mainījās meitenes, bet reizēm bija Rita Lasmane, kas čatoja ar skatītājiem un rādīja, kā pareizi rīkoties ar dildo un to bumbiņu virteni, ko iebāž dibenā. nez, vai mūsu dienās vairs kas tāds ir?

un vēl kādreiz rādīja tv3 mājas lapā kaut kāda realitātes šova nakts ierakstus ar infrasarkano kameru, kur dalībnieki līda viens pie otra gultā un kniebās

vēl es kaut kad sen lasīju par diviem frīkiem ņujorkā, kas pielikuši sev pie pieres vebkameru, caur satelītu mobilo ieslēguši tīklā un translē visu, ko viņi dara pa dienu un nakti, tipa, ko ēd pusdienās vai kā uz tualeti iet (tas bija vienīgais, ko varēju iedomāties). kur visas šīs idejas pazudušas, tehnika taču gājusi uz augšu, kāpēc tīkls nav pilns ar online reality? patiesībā, pat es varētu ar savu laptopu aizbraukt uz jūru un caur mobilo ieiet tīklā, palaist vebkameru un rādīt jums nūdistus, kamēr man beidzas baterijas. bet es to nedaru. un neviens cits to nedara. nav vairs interesanti vai kā? palikušas tikai payTV tipa pornokameras un nīkuļojoši iepazīšanās videočatu tīkliņi

"Mēs protestējam pret jebkāda veida Latvijas pārvēršanu par Sodomu un Gomoru."

(c) Aleksejs Ļedjajevs

bet vēl agrākos laikos bija tāda parādība kā pornogrāfiskā literatūra. to izdeva grāmatās ar plāniem vākiem. un BEZ ILUSTRĀCIJĀM!

Vai nav tā, ka esamība, kādu mēs to pazīstam, sastāv no neskaitāmiem sīkiem nekustīgiem telpas un laika elementiem, kas mūsu apziņas plūsmas nepārtrauktībā ne reizi neatkārtojas? Praktiski, ne reizi. Šo esamības elementu lokā svarīgu vietu ieņem skaidri saskatāmas un pazīstamas, taču neizskaidrojami biedējošas materiālās telpas detaļas, kuras iespējams uz brīdi vizualizēt kā savas personiskās istabas priekšmetus: mēbeles, apģērba gabalus, fotogrāfijas uz palodzes, mazu kaķēnu vai kompaktdisku kaudzīti plauktā, grāmatas, šķīvjus ar ēdiena paliekām, sausus izžuvušus ziedus un kurpju smēra bundžiņu, sen aizmirstas un apputējušas stikla rotaslietas vai nevienam nevajadzīgas tukšas sērkociņu kārbiņas, kurās tik ērti varētu glabāt skrūvītes vai redīsu sēklas.

Cilvēka redzes uztveres īpatnības ir lielā mērā ietekmējušas telpiskās domāšanas struktūras, kas nespēj projicēt skatiena kustību vairāk kā vienā virzienā, redzes atmiņā paliekošo objektu skaits ir ierobežots, lai arī eksistē priekšstats par telpisku bezgalību. Kas notiek, kad mēs skatāmies uz pasauli sev apkārt? Kā mēs vērojam svešos un sev piederošos priekšmetus istabā? Kā mēs redzam istabu, kurā atrodamies, kad esam palikuši vieni? Tas ir viens no pirmajiem mentālajiem piedzīvojumiem bērnībā, kas spēcīgi ietekmē visu mūsu turpmāko dzīvi – pirmais apzinātās vientulības mirklis, kurā mūsu pirmā istaba un objektu izvietojums tajā kļūst par tādu kā psihoģeogrāfisku klišeju, veidni, kurā tiek atlieti visi turpmākie priekšstati un vīzijas. Attālums no vienas sienas līdz otrai paliek nemainīgs, taču nekad nav tāds pats – skatiena kustība ikreiz citā ātrumā secīgi mēro ceļu no viena punkta līdz otram, stereoskopiskās redzes izliekums ar laiku kļūst pierasts un mēs nepamanām „aklā punkta” klātbūtni attēlā, kas veidojas mūsu apziņā. Apziņa nespēj pieņemt tukšas un bezgalīgas telpas eksistenci, tāpēc tā vienmēr tiek piepildīta ar objektiem, kuru distance vienam no otra un distance no vērotāja rada priekšstatu par objektīvo individualitāti. Priekšstatu par iespēju nodalīt vienu priekšmetu no otra. Te esmu es, bet te – cits priekšmets. Cits cilvēks.

Tas, ko es redzu, vienmēr ir cits. Spēja identificēt savu roku vai savu attēlu spogulī ar abstrakto jēdzienu „es” ir īpaša, tikai cilvēkam raksturīga un līdz galam neizskaidrota. Spēja ieraudzīt sevi telpā, ieraudzīt sevi lietās un starp lietām, ir biedējoša, jo nojauc mākslīgi veidotās attiecību projekcijas, nojauc domāšanas ieradumus. Skatiens ir vissvarīgākais instruments vientulības permanentās dabas sajušanai sev apkārt. Skatiens visnežēlīgāk nodala vienu objektu no otra, parāda attālumu un tikko jaušamo tukšumu, kas piemīt lietām – pusizdzertām vīna glāzēm un nervozu zobu skartiem cigarešu galiem uz žurnālu galdiņa, smejošām saulesbrillēm, atspīdumiem logā, trīcošām ēnām uz grīdas, tavu kāju pirkstiem, slapjam dvielim, pieskārienu nopulētām kāpņu margām, putekļiem uz ielas, māju sienām, mašīnām un koku lapām, ceļam, kustībai, mērķim un sapnim. Visam piemīt cilvēciska un reizē sāpīga vientulība. Pilnīgi visam mums apkārt.

LETA: "Nodarījumos iesaistītas aptuveni 70 grūtnieču. Daudzas sievietes piekritušas iesaistīties noziedzīgajās shēmās, jo nav materiāli labi nodrošinātas, strādājušas neilgu laiku vai vispār nav strādājušas, tāpēc viņām maternitātes pabalsti nepienāktos. Par līdzdalību shēmās organizatori maksājuši kompensācijas no 100 līdz 250 latiem."

ir arī labas ziņas: "Lai pasargātu bērnus, jaunās māmiņas un grūtnieces, nākotnē varētu aizliegt smēķēt parkos un skvēros."