Nepabeigtā dienasgrāmata


(bez virsraksta) @ 00:50

Piecas stundas grūti nosaukt par izrādes trūkumu, bet kaut kāda askēze tajā visā tomēr ir..
 

(bez virsraksta) @ 08:32

acu zīlītes sitas pret logu
sitas izraut no pilsētas speķi
esmu tramvaju meitenes skavās
griķu spilvens ar zirga deķi
 

(bez virsraksta) @ 09:03

pārdienas atpakaļ gāju uz kādu tikšanos, bet, lai vai kā līkumotu, priekšā vēl arvien pusstunda, kad vairākkārt biju jau pagājis garām dažādām kafejnīcām, nolēmu, ka ir taču arī tā pieņemts - pasēdēt kafejnīcā un iedzert kafiju, taču, ko nu es tāpat sēdēšu, kāds vēl padomās, ka es velku laiku līdz kādai tikšanās reizei, bet, varbūt, pat sliktāk padomās - ka esmu atnācis uz kādu tikšanos, bet mans draugs nav atnācis, tas ir, tātad, nav man nekāda drauga, un es sēžu viens pats, nolēmu, ka jānopērk kulturāls laikraksts forums, varēšu sēdēt skatlogā un lasīt grāmatu recenzijas, iegāju narvesenā, un nopirku veco avīzi, tas bija pārdienas atpakaļ, nevis šodien, tāpēc avīze bija iepriekšējās nedēļas, kurā honeybee dzejoļi, visus tāpat nesapratu, bet nebija jau nu nemaz arī tik slikti, es tikai nodomāju, tas nu gan būtu par traku, ja es sēdētu skatlogā un lasītu dzejoļus, aiz loga drūma industriāla ainava, cilvēki steidz vēl pabeigt savus iekavētos nopietnos pirmdienas darbus, jā, atcerējos, tas bija pirmdien, bet es tur sēžu un lasu honeybee dzejoļus elfu valodā, pasūtīju kafiju au lait, tad nobijos, ka mani sapratuši nepareizi un atnesīs omleti, bažīgi skatoties uz bāra pusi, pāršķīru lapu un izlasīju antiglobālista kozlova recenziju par toro, neko nesapratu, tikai to, ka vācijā var legāli nopirkt kaņepju sēklas, bet kaļiņingradā var uzpīpēt, pāršķīru vēl atpakaļ un pavisam jautri palika, lasot tēlojumu par jaunu dzejnieču ģērbšanās stiliem, tas bija labs, tādus rakstus mums vajag vairāk, tādus mēs jau sen esam pelnījuši, bet uz tikšanos es aizgāju laikā, lai gan tāpat nebija vērts

... tālāk ... )
 

(bez virsraksta) @ 09:18

nu, pastāstiet jūs arī kaut ko
 

(bez virsraksta) @ 10:03

kāpēc es vienmēr saviebjos, kad gribu domāt?
 

spams @ 10:05

saņemu spamu ar sabdžektu: Mainīta norises vieta!
protams, steidzīgi atveru, tur viens teikums:
Valsts prezidentes sodien straadaas Riigas pilii!


p.s. a kur skatās valsts drošības dienesti?
 

(bez virsraksta) @ 10:25

nu, pastāstiet vēl kaut ko
 

(bez virsraksta) @ 11:06

nevaru atrast kādu ierakstu, pareizāk sakot, pašu dziedātāju gribētu noskaidrot, dzirdēju pirms vairākiem gadiem radio raidījumā, nu, kad vēl bija tādi raidījumi, kad spēlēja veselu albumu pēc kārtas, tas bij kāds amerikāņu lauku blūzmenis, no tādiem etnogrāfisko ekspedīciju ierakstiem, bet viņš dziedāja ļoti skumji un tikpat skumji strinkšķināja akustisko ģitāru, bet skaņa bija ļoti tīra un analoga, turklāt bez tiem blūriem un foniem, kas raksturīgi veciem lauku ierakstiem, neatceros, kā veco sauca, bet kopš tā laika esmu nelaimīgi iemīlējies blūzā - viss, ko klausos, man nepatīk, jo cenšos atrast to vienīgo, visi pārējie blūzmeņi man šķiet vulgāri un pārāk jautri, vai pārāk elektriski, vai pārāk slikti ierakstīti, vai pārāk slaveni... palīdziet, mīļie cilvēki, atrast manu blūzmeni...
mirušu hūkeru un memfisas slimu nepiedāvāt
 

(bez virsraksta) @ 13:50

Si puer cum puellula
moraretur in cellula,
felix coniunctio.
Amore suscrescente
pariter e medio
avulso procul tedio,
fit ludus ineffabilis
membris, lacertis, labii.


If a boy with a girl
tarries in a little room,
happy is their coupling.
Love rises up,
and between them
prudery is driven away,
an ineffable game begins
in their limbs, arms and lips.
 

Nepabeigtā dienasgrāmata