...tāda sajūta šodien; apsēžos palasīt Emīla Čorana piezīmju grāmatiņas, bet tumsa izkāpj no logiem, pienāk tuvu pavisam klāt, tā, ka sajūtu to pieskaramies pirkstu galiem, izstiepjas manā augumā un satver abām rokām manu galvu, tā, ka pirksti noglāsta deniņus, bet īkšķi spiež uz acīm... stipri spiež...