REIZI

iepazīstoties ar nāvi,
neaizmirsti - viņas rokai
pieskaras tik vienu reizi

es lasu keruaka ceļā... jauki, jauki, jauki... tāds viegls un saprotams tulkojums... tik nevaru atcerēties, vai keruaks jau šajā romānā nesāka spēlēties ar valodu? ir daži viņa darbi, kurus, lasot krieviski, galva griežas no tās atbrīvotības (kaut kas par parīzi tur bija), un arī on the road, kas man angliski ierunāts diskā, likās tāds hermētisks teksts... bet nu labi vienalga, patīkami sastapt tekstā klupienus un saprast, ka tie paša keruaka, nevis tulkotājas klupieni... gribu būt keruaks... gribu rakstīt un braukt...

...neizturami spoži spīd saule, pārtikas veikalā puisietis, gadi 40, Pjēra Rišāra frizūra - nepaklausīgi sprogaini mati pa labi un pa kreisi, galvvidus tūlīt, tūlīt būs tukšs, kājās dilstošie gaiši zilie džinsi, gaiši zils tēkrekls ar kaut kādu uzrakstu, brillles tādas šauras, bet ar kantainiem galiem, nevar saprast, dzejnieks vai datorspeciālists, pirkums - zobubirstīte blend-a-dent un melnā prezervatīvu paciņa extra sensitive...ir pieci vakarā...