ehh.. mēs tiktikko no gandrīz gandrīz turienes atgriezāmies. aizminušies līdz kalngalei ar riteņiem, sēdējām pie jūras uz baļķīša, dzērām katrs savu vīnu, zīmējām smiltīs un skatījāmies uz četrām krāsaini spiedzošām sieviņām uz kaimiņbaļķīša. un uz viņu suni. tīrs gaiss, bezvējš, pūce, persiku kauliņi un pūpoli. kad mināmies mājup gar krastu, brīnījāmies kādēļ ap vecāķiem tik uzskatāmi daudz cilvēku. nebija vairs spēka mīties līdz mangaļsalas molam. braucām pa taisno mājās. un tagad ieslēdzām cibu un nopūšamies. burinieks.

(Reply to this)