(bez virsraksta) @ 08:52
vēl, protams, ir tā, ka ikkatram cilvēkam ir savs fokusa attālums - pienākot par tuvu, tu viņu aizskar, paejot nedaudz nostāk - jau sāpini. fokus-pokus kaut kāds
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
7. Jūlijs 2004(bez virsraksta) @ 08:52vēl, protams, ir tā, ka ikkatram cilvēkam ir savs fokusa attālums - pienākot par tuvu, tu viņu aizskar, paejot nedaudz nostāk - jau sāpini. fokus-pokus kaut kāds | | Add to Memories | Tell A Friend Commentsjebkura publikācija (ARĪ INTERNETĀ) nodrošina manas autortiesības uz rakstīto vārdu, izņemot gadījumus, ja kāds pierāda savu tiesību pārākumu
jā, un dažkārt cilvēkam ir tik izplūgušas, nabagam, robežas, ka viņš pats nesaprot, vai tu esi tuvu, vai tālu, un vai viņam tas patīk, vai ne...un jebkurš variants beidzas bēdīgi.
(Reply to this)
(Thread)
man ir.
un robežas ir konkrētas. kaut arī dažkārt apmulsumā kautkas iluminē, bet tas ātri pāriet. bet toties es šausmīgi kautrējos IRL - vot nezinu, kur uztvērējam defekts. ā, man liekas, ka defekts ir sekojošs - fokusā tuvu pienākušie cilvēki sākotnēji parādās milzīgi lieli, kā mājas, un tikai pēc tam saraujas līdz normālam izmēram - tāpēc es iesākumā baidos, bet pēc tam pāriet :D
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|