mans viedoklis jau nav kategorisks, es tikai nesapratu, kāpēc tas vajadzīgs, nesapratu, ko viņi tur dara, bet tajos brīžos, kuros sapratu, tas šķita bezjēdzīgi, krita uz nerviem piecpadsmit reizes atkārtoti saimona un garfunkela vienu un to pašu dziesmu fragmenti (šis varbūt vienīgi ir snobiski, lai gan nezinu, līdz šim man viņu mūzika patika, bet kopš šīs pārklausīšanās, ilgi vairs negribēšu klausīties), vēl krita uz nerviem, ka viņi nerunā, tieši tas uzsvēra līdzību ar karikatūras izteiksmes veidu vai tās multenes, kurās runāšanas vietā varoņi kaut ko murmina vai īd (šādi garantējot sev vieglāku ceļu uz starptautiskiem festivāliem), vispār, katra aina pati par sevi būtu lieliska un, kādā izrādē iekļauta, radītu pozitīvas emocijas, bet trīsdesmit ainas pirmajā cēlienā un tikpat otrajā rada trulas atkārtošanās sajūtu, jā tā varētu būt vēl viena līdzība - ja no simts filmām izgrieztu skūpstīšanās ainu un samontētu kopā vienā pilnmetrāžas filmā, tad to protams var dēvēt par konceptuālo mākslu, taču skatīties ir garlaicīgi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

taisni šorīt, braucot trolejbusā, izdomāju, ka tev droši vien nepatīk dziesmu drillēšanas dēļ.

(Reply to this) (Parent)