cilvēks piedzimst. un pēc tam viss nākamais ir lēna tuvošanās nāvei, tb, miršana. pa mazam gabaliņam, katru dienu. un šī doma mani apbrīnojami nomierina un pat iedvesmo.

iedvesmo, jo skaidrāk apzinos, ka neesmu mūžīga, un man atvēlētais laika sprīdis nebūtu jāšķiež uz deguna urbināšanu, piemēram:)

(Reply to this)