Mazdrusciņ par konceptuālu. Bet neko, bija jau vērts.
(Kaut kā nevilšus salīdzināju ar Šmita un Ešenvalda Jāzepu. Mūziku kaut kādi gudrinieki kritizēja par vecmodīgumu, bet vienalga - viss uzvedums kopā, Šmita konceptuālā un tomēr beigās tik emocionālā režija - mani personīgi tas vairāk paņēma. Uz to es ietu vēlreiz, uz šito Orfeju - ne. )
Vārdi, iespējams, bija ļoti skaisti, spriežot pēc neveiklā tulkojuma titros. Ja būtu bijis iespējams tā brīvi uztvert tos vārdus kopā ar mūziku, varbut iespaids būtu lielāks.

(Reply to this)