Nepabeigtā dienasgrāmata


17. Augusts 2007

(bez virsraksta) @ 13:15

 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 17. Augusts 2007 - 19:00
(Link)
Savā slejā laikrakstā „Diena” Agnese Krivade raksta: „Var apdolbīties ar bērniņu, var apdolbīties ar alu.” Lai arī latvisks savā būtībā, šis žargonvārds visdrīzāk ir aizgūts no krievu slengā lietotā „dolbanutij” (aptaurēts), jo kā darbības vārds („dolbitj” – dauzīt, izveidot caurumu) tas pārsvarā tiek lietots pamatnozīmē un tikai īslaicīgi skolēnu slengā – kā sinonīms vārdam mācīties (zubrīt). Šāda biogrāfija bez šaubām ļauj izvirzīt interesantas hipotēzes par to, kurā vidē un kādā nozīmēs vārds „apdolbīties” ir ienācis latviešu valodā. Cilvēks, kurš ir apdolbījies, uzvedas neadekvāti, tāpēc pamatā ar to tiek saprasts narkotisko vielu vai kāda to ekvivalenta iedarbība uz attiecīgās personas psihofizioloģisko stāvokli. „Apdolbījies” visbiežāk tiek saprasts kā īslaicīgs stāvoklis, tāpēc tas nav lietojams kā sinonīms vārdiem „aptaurēts”, „atsaldēts”, „dulls”. Apdbolbījies var būt no tabletēm, no gumijas līmes, no enerģijas dzērieniem, skaļas mūzikas, arī no pārmācīšanās. Zīmīgi, ka tas tiek lietots tikai kā atgriezeniskais darbības vārds, tāpēc nav iespējams kādu „apdolbīt” no malas, kas bija pamatā krievu vārda „dolbanutij” etimoloģijai – tas apzīmē cilvēku, kurš ir saņēmis spēcīgu sitienu pa galvu (tiešā vai pārnestā nozīmē) un zaudējis kādu būtisku smadzeņu darbības aspektu. Krievu slenga izpratnē tas ir arī praktiski neatgriezenisks stāvoklis, šāds cilvēks ir neārstējams un tāpēc no kontaktiem ar tādu labāk ir izvairīties. Latviešu slengā tieši īslaicīgums un neizbēgamā atgriešanās normālā stāvoklī „apdolbīšanos” padara par salīdzinoši pozitīvu vārdu, liekot uzsvaru uz izmainītā apziņas stāvokļa pieredzi kā narkotiskās intoksikācijas būtisku sastāvdaļu. Interesanti, ka krievu vārda „dolbitj” sakne *dhelbh- atrodama daudzās indoeiropiešu valodās, arī latviešu vārdos „dilbs” (apakšdelms) un „dalbs” (gara kārts zivju duršanai, koka dobums), kā arī atvasinātā vārdā „dulburis” (no „dulbs” – stulbs). Lai arī lielākā daļa valodnieku uzskata, ka vārds „dulls” ir cēlies no citas indoeiropiešu saknes *dheu- (pūst, dūmot), arī te var saskatīt ja ne tiešu, tad kontaminatīvu ietekmi. Jeblurā gadījumā – apdolbījies cilvēks ir tāds, kura apziņā ir izveidojies dobums. Bet dobums nekad nepaliek tukšs.

Nepabeigtā dienasgrāmata