Kad skatījos Dejotāju tumsā, lietoju antidepresantus. Iespējams tāpēc visa filma likās tāda jauka pasaciņa ar lādzīgo krustmāti Bjorku. Nevarīgās dusmās es vīstīju dūres tikai pēc Šķeļot viļņus noskatīšanās, man pat kājas trīcēja, kā man gribējās Trīru pažņaugt.