ja apskauž un apbrīno tad tas ir tāpat kā ja necieš, ļoti auksti, jā. ja interesē pats cilvēks, tad jau ne viens ne otrs nesanāk.

(Reply to this) (Thread)

Nē, es domāju, ka tās ir divas dažādas lietas - apskaust (tā slikti apskaust, kad pašam slikti un gribās, lai tam otram arī ir slikti) un - teikt "zini, es tevi apskaužu!"
Tad, kad tā saka, vēl arī uzsitot uz pleca vai kā citādi, tad patiesībā tie divi darbības vārdi īpaši neatšķiras. Tad šis izteiciens ir tāds apskāviens, kas saka: "Neskumsti, tu taču esi TIK LAIMĪGS!" Un tas, kurš tiek apskauts, tad atmaigst un nodomā: "Patiešām! Paldies, ka tu man to atgādināji!"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet es par to, kad tev sabiedrībās cilvēki nāk klāt un skatās un sarunājas tā bijīgi, un saka: nu jā, TU jau... un - nu jā, TEV jau... un: nu jā, tu jau esi TĀDS cilvēks, un visam ko tu saki, dedzīgi piekrīt, un visur grib iesaistīt un uzlūgt, kā tādu laimes lāci, bet nekad neiedziļinās, un tur nu tu stāvi, kā tāds laimes lācis, smaidi, ar glāzi rokā, un visi pa vienam nāk klāt un grib parunāties, tikai lai būtu ar tevi parunājušies, un tu runā, un runā un runā, bet īstenībā domā par zirgu miglā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā un visi protams apskauž, tā draudzīgi, bet nekad neiedomājas. un tas ir auksti, tā es domāju. ar mani teiksim šitā izdarās manā kristīgajā organizācijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kukluksklanā? :)

(Reply to this) (Parent)