Liekas, dominē divas gaužām izturētas pozīcijas: ka par seksuālo orientāciju runāt ir labi (vai interesanti) un ka par to runāt ir slikti, lai gan būtībā (lai gan, šķiet, ir viena konkrēta - Repšes - paaudze, kas to neapzinās) tas lielākoties ir vienkārši nesvarīgi. Ja abstrahējas no tā, ka runa ir par seksualitāti, jautājums tiek reducēts uz to, cik liela nozīme darba uztverē ir noteiktiem rakstnieka biogrāfijas faktiem - un, ja ņemam citu piemēru, viena autora reliģiskā pārliecība viņa darbu kontekstā var būt gan ļoti nozīmīga, gan arī pilnīgi nesvarīga.

Bet apspriest, vai ir perversi (es par sašutušo tekstu par Blaumani un Skujiņu) vispār runāt par autoru reliģiskajiem uzskatiem...

(Reply to this)