Zīdītājiem glāsti ir nepieciešami, lai emocionālā domāšana būtu līdzsvarā ar racionālo. Ja tā ir, tad emocionālā ilgtermiņa atmiņa to piefiksē, un no šīs uzkrātās informācijas veidojas laimes sajūta. Manuprāt ar seksualitāti tas ir saistāms tikai tad, kad vienai no pusēm vai abām rodas iekāre apmierināt dzimumdziņu, bet tā jau ir mazliet cita enerģētika.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu esi mērījis enerģētiku vai "tev tikai tā liekas"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nesaku, ka otrā gadījumā ir vairāk enerģijas, bet to, ka tai ir citāds musturs un apziņai ir citāds mērķis. Es to tā redzu sevī. Uz to netieši norāda arī tas, ka glāsts, kas izsaka pieķeršanos, atšķiras no glāsta, kas aicina uz coitus.

(Reply to this) (Parent)

ja nopietni, es uzskatu, ka seksualitāte nav tikai dzimumdziņas apmierināšana, bet daudz plašāks cilvēka emociju un rīcības spektrs, kas nereti pārklājas ar daudzām citām sfērām - sākot no ēšanas un beidzot ar operas klausīšanos

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav jau nekāda pretruna. Vienā gadījumā šī seksualitāte beidzas ar seksu, citā ar gardi apēstu eļļainu olīvi, vai adrenalīna līmeņa pieaugumam operā, taču es nedz vēlos zem skalas, kur vienā galā ir opera un otrā vēders un kaut kur pa vidu sekss apakšā rakstīt seksualitāte, nedz aizliegt to kādam darīt, ja viņš to uz savas ādas izjūt tieši šādi.

Man tomēr šķiet, ka lielāka skaidrība ir, ja mēs vienojamies, ka tur, kur ir runa par vecāku-bērnu attiecībām, nevar piemērot tos pašus kritērijus kā vecāku-vecāku. Vecāks ir Aizbildnis, kas bērnam iemāca mīlēt pirmkārt pasauli un dabu, nevis izsmalcinātas baudas. Un tāpēc šie vecāku glāsti bērniem ir atšķirīgi, tie ir universālāki. Es runāju pēc savas pieredzes, pieņemu, ka ir daudz ģimeņu, kur tā ir savādāka, bet savējā jau vienmēr liekas vislabākā.

(Reply to this) (Parent)