Nepabeigtā dienasgrāmata


7. Maijs 2004

(bez virsraksta) @ 10:29

- Dzīve, kad tā šķērso šīs te, piemēram, glāzes perimetru, iegūst pilnīgi jaunu atvasinājumu. Mainās spektrs.
- Piekrītu, taču glāze šeit ir tikai nejaušs priekšmets.
- Varam paņemt fagota skaņu vai čuguna gludekli, no tā nekas nemainīsies.
- Mani vairāk interesē dzīves atvasinājumu līknes Dekarta sistēmā. Cik tālu mēs varam atļauties turpināt koordinātu asis, ja nekas nemainās? Varam pārtaukt līkni šajā vietā, bet ja nu tieši tur tālāk ir pats interesantākais? Kāds negaidīts līkums, straujš pagrieziens?
- Dzīve ir perspektīvu mudžeklis. Mākslinieki to intuitīvi jūt un ekspluatē.
- Piekrītu tam, ka māksla ir viena no ekspluatācijas formām.
- Vai nevēlaties dzert tēju?
- Nē, šobrīd - kategoriski nē.
 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]wu
Date: 7. Maijs 2004 - 11:14
(Link)
un kas tas ir?
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 7. Maijs 2004 - 13:04
(Link)
izdomāta saruna
apm. 20. gs 20-tie gadi
From:[info]piccolo
Date: 7. Maijs 2004 - 11:40
(Link)
"Cik tālu mēs varam atļauties turpināt koordinātu asis, ja nekas nemainās?" - shitais ir labs.

patieshaam cik taalu? laikam viss atkariigs no katra cilveeka pasha.
[User Picture Icon]
From:[info]tipa75
Date: 7. Maijs 2004 - 17:24
(Link)
šitā man mammits ar papiņu virtuvē pa vakariem manā bērnībā runāja. Es biju kā mazis Vovočka anekdotēs. Blisināju lielas acis, pusatvērtu muti klausijos un beigās pie sevis izdomāju, ka viņi vairāk verbāli rotaļājas nekā ko patiešām runā.

Nepabeigtā dienasgrāmata