Recepte - paņem vecus, nāvējoši populārus franču čigānus, kas pēdējos trīsdesmit gadus to vien darījuši, kā nodzēruši savu baiso slāger-pop-flamenko honorāru un īsi pirms nāves atgriezušies pie saknēm, noalgo Kasandras Vilsones, Suzannas Bakas un Noras Džonsas producentu, ieraksti viņus dzīvus, unplugged, tikai ar akustiskajiem instrumentiem, nē, patiesībā tikai ar ģitārām, akordeonu un kastaņetēm, ieraksti viņus mazā ciematiņā St-Andre-de-Bueges kaut kur Francijas dienvidos, vecā, noplukušā septiņpadsmitā gadsimta būdelē, uzliec austiņas un ieklausies, kā skan dzīvu roku ieskrāpētā ģitāra, kā sēc simtseptiņdesmitgadīgā balss, kā san atmosfēra nokaitētajā, cikāžu pamestajā vakarā.. amore, more, more... Yo me recuerdo aquel dia Que yo te encuentro Eres solita por la calle Pero tu sola me esperadas Amor, amor, amor Amor, amor, amor Amor, amor, amor De aquella noche Amor, amor, amor Amor, amor, amor De aquella noche Decia la gente quiere Que tu vivas con migo Estoy naciendo para ver Pero yo te encuentro sin nada Amor, amor, amor Amor, amor, amor Amor, amor, amor De aquella noche Amor, amor, amor Amor, amor, amor De aquella noche