Nealkstu ne pēc Kuprainā kalna (tas ir kāds fetišs?), ne arī jebkādas saskarsmes ar homoseksuālismu. Ja neskaita smaidus, saturīgas sarunas, vai pat biedrisku apskāvienu, kas taču ir ārpus dzimuma. Lai taču dzīvo un priecājas. Kas tieši notika ar ebrejiem 30. gadu Polijā?