reizēm, pieķerdams sevi pie atmiņas zudumiem un izkritumiem, ar interesi pārlasu cibas ierakstus un domāju, kā ierēkšu pilnīgās sklerozes pārņemtā vecumā, ik dienu izlasīdams visu sevi no jauna. tā, pirms trim gadiem: "...vakar mācītājs pateica, ka nevajag saspringt, tieši tā arī pateica - vajag atslābināties, kristus visu jau ir izdarījis, VISU paspējis, un nevajag nekur skriet un censties, no tā tikai galva sāp, viņš teica, esot tādi pētījumi, viņš kaut kur lasījis, ka 70. gados štatos zinātnieki mēģinājuši noskaidrot, kāpēc vīriešiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem sāp galva, un kas izrādījās - viņiem galva sāp no tā, ka josta par ciešu sažņaugta, bļin, viņiem savos 30 gados ir parādījies vēders, bet viņi to negrib atzīt, viņi savelk jostu un izliekas, ka nekāda vēdera nav, un no tā tikai galva sāp, un sāp līdz 40 gadiem, kad viņi pārstāj izlikties un atzīst, ka viņiem ir vēders, tad lūk, viņš teica, beidziet sapringt, bļin, dievs jūs mīl tādus, kādi esat, bet visus jūsu grēkus jau sen kristus ir apmaksājis pēc pilnas programmas, par visu norēķinājies un vēl īsi pirms nāves viņš ir pārskaitījis visu naudu jūsu kontā, bļin, saprotiet, VISU, kas bija, pārskaitījis un nomiris, bļin, un mums jau VISS ir, tikai mēs to negribam atzīt..."