Sātans smejas, vērodams, kā cilvēks cenšas pabūt divās vietās vienlaicīgi, pareizāk sakot, kā cilvēks nespēj atrasties vienuviet, viņš vienmēr grib vairāk, grib divus, nevis vienu, grib mīlēt vēl un vēl, gan to, gan šito, viņam ir aizraušanās, iekāres, pieķeršanās un pienākumi, tas viss kopā veido pasaulīgās daudzveidības ilūziju, kuru mēs dēvējam par dzīvi. Bet Dievs atrodas vienuviet un visur. Nebūt ne pēc cilvēka ģīmja un līdzības.