(bez virsraksta) @ 11:19
Nekad neesmu uzskatījis Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu par čekas aģenti, atklātā vēstulē laikrakstā "Diena" uzsver gleznotājs un dramaturgs Raimonds Staprāns.
"Zinu, ka ne viņa, ne es tādi neesam," norāda mākslinieks. "Allaž esmu pieturējies pie uzskata, ka Vīķe-Freiberga ir izcils notikums Latvijas vēsturē, un man nav pieņemams, ja kāds, izmantojot manis sacīto, vēlas to apšaubīt."
Staprāns norāda, ka viņš ir pārprasts: "Žurnāla "Rīgas Laiks" oktobra numurā ir publicēti manas garās sarunas fragmenti ar Gintu Grūbi. Mēs kopā pavadījām vairākas stundas un runājām par daudzām lietām. Viss intervijā rakstītais ir nācis no manis sacītā, jo runājām mēs ilgi - uz ielas, notāra biroja priekštelpā, izstāžu zālē. Tagad redzu, ka lietas ir jāpaskaidro, jo dažas manas atbildes ir sacēlušas jezgu, kuru rosina cilvēku atmiņas, vilšanās un arī aplamības, kas vēsturi padara par intrigu."
"Čekas maisi man liekas satrūdējusi mistērija, kuru pie dzīvības uztur cilvēku intereses. Dažas no tām man ir skaidras, par dažām varu nojaust, bet noteikti ir arī tādas, par kurām man nav pat nojausmas. Tieši tas trūdu aromāts mudināja mani ironiski izteikties par lietām, kuras, kā man likās, jau ir tālas no šodienas Latvijas ikdienas," skaidro Staprāns.
"Zinu, ka ne viņa, ne es tādi neesam," norāda mākslinieks. "Allaž esmu pieturējies pie uzskata, ka Vīķe-Freiberga ir izcils notikums Latvijas vēsturē, un man nav pieņemams, ja kāds, izmantojot manis sacīto, vēlas to apšaubīt."
Staprāns norāda, ka viņš ir pārprasts: "Žurnāla "Rīgas Laiks" oktobra numurā ir publicēti manas garās sarunas fragmenti ar Gintu Grūbi. Mēs kopā pavadījām vairākas stundas un runājām par daudzām lietām. Viss intervijā rakstītais ir nācis no manis sacītā, jo runājām mēs ilgi - uz ielas, notāra biroja priekštelpā, izstāžu zālē. Tagad redzu, ka lietas ir jāpaskaidro, jo dažas manas atbildes ir sacēlušas jezgu, kuru rosina cilvēku atmiņas, vilšanās un arī aplamības, kas vēsturi padara par intrigu."
"Čekas maisi man liekas satrūdējusi mistērija, kuru pie dzīvības uztur cilvēku intereses. Dažas no tām man ir skaidras, par dažām varu nojaust, bet noteikti ir arī tādas, par kurām man nav pat nojausmas. Tieši tas trūdu aromāts mudināja mani ironiski izteikties par lietām, kuras, kā man likās, jau ir tālas no šodienas Latvijas ikdienas," skaidro Staprāns.
| | Add to Memories | Tell A Friend