Tas ir ļoti nostabilizējies pieņēmums, ka domāt ir būtiski, bet es nekad tam neesmu atradusi skaidrojumu pašu domāšanu glorificējošo sistēmu ietvaros.
Varbūt mīlēt ir būtiski, ticēt ir būtiski, darīt ir būtiski un domāšana ir būtiska tikai pastarpināti, ja vērš uz ko no būtiskā, es nezinu, vai izskaidro to?