Biju ciemos. Otrais vai trešais stāvs, privātmāja samērā nomaļā vietā. Zili-zaļi-violeta istaba, ar dzeltenu stāvlampu, nakts, un dienasgramata iekārtojies pelēka dīvāna stūrī (laikam tas bija pie viņa mājās). Tikpat kā nerunāja, tikai sīki smējās. Aiz loga rītausma, debesis arī zili zaļas, garas ielas malā krūmāji un dzeltenas laternas. Teica, ka pa to ceļu līdz jūrai nemaz neesot ļoti tālu, tikai kādi trīs kilometri, ja gribot, varot aiziet nopeldēties. Tad tur vēl bija trīs mazi bērni, divi puikas un viena meitene, gariem zeltainiem matiem. Meitenei es laikam iepatikos un viņa ieritinājās man klēpī, kaut ko mazliet stāstīja un tad aizmiga. Tā mēs tur sēdējām, un aiz loga turpinājās rītausma.

(Reply to this)