Ja, man netrauce.

Es sevi esmu pieradinajusi izvairities no sis jautajuma formas "Vai negribi? Vai tu nenaksi?". Ta jau ir, ka cilveks, uzdodot "vai" jautajumu, vairak vai mazak ir izdomajis atbildi, kuru grib dzirdet, tatad, sadi pajautajot, sanak, ka gribetu dzirdet "Ja, negribu. Ja, nenaksu."
Zinu jau, ka soreiz Tavs jautajums mazliet cits gadijums, bet nu izklausas mazlietin ka "Eu, nu tev patiesam nemaz,nemaz netrauce?".
Godigi sakot, ja tam sak pieverst uzmanibu, tu pamani, ka var ari citadak, ka var paprasit "Vai gribi iedzert teju?", nevis "Negribi iedzert teju?". - "Ne, gribu."
Un tas jau nav nekas pa cinismu. Tas tavs "cinisms" loti biezi ir plika fakta konstatesana, skumja realitate (vai tagad ari man var piekart birku "Cinikis"?).

(Reply to this)