...vakar stacijas veikalā nopirktā izpārdošanas brezenta jaka pa 8.99 šodien sāka diktēt savus noteikumus (jaka ir ar kapuci un izņemamu pinku oderi, smaržo pēc dīzeļdegvielas un ceļojuma, tai ir īsti liela kabata grāmatai, divas kabatas, kur iebāzt rokas un vēl viena nazītim) - es šodien sagaidīju izdevīgu brīdi, kad paliku mājās viens, aizgāju vēlreiz uz staciju un nopirku vilciena biļeti, aizbraucu līdz Vecāķiem un divas stundas pavadīju mežā, redzēju reznu strazdu ļoti tuvu un divus vēl resnākus sīļus, atradu mežā blēras raganas jociņus, nobijos un iznācu pie jūras, gāju pa vējam, klausoties, kā ik pa brīdim iekrīt jūrā ledus gabals, brīžiem uzvilku kapuci, bet tad vairs neko nedzirdēju un redzēju tikai nelielu smilšu gabaliņu sev pie kājām, tad es atkal novilku un redzēju mākoņus, lietu un pašās beigās vēl sauli, redzēju strautu, kas ietek jūrā, dzirdēju, kā skan ūdens pilieni, kas krīt no ledus apakšas tekošā strautā, pank, pank, pank, pietupos un ieraudzīju tos pilienus un ieraudzīju, kā izskatās ledus no apakšas, nevarēju tikt pāri strautam un gāju gar to uz augšu, redzēju kritušus kokus un tādus, kam izaugušas kājas, dzirdēju dzeni un to, kā čīkst vējā saskārušies koki, runājos ar lielajiem, niknajiem suņiem, kas sargā savu saimnieku vasarnīcas, iekļuvu lietū, sēdēju garciema stacijā uz soliņa un lasīju grāmatu par sēnēm, klausījos, kā vecmāmiņa sabar kristapu, kurš ar cimdiem slaucīja peronu, un solīja atstāt viņu stacijā, tad atkal braucu vilcienā un atpakaļceļā iegāju stacijas veikalā nopirkt ķimenes, magonu sēkliņas, baltās pupiņas, ingvera sakni un indijas riekstus...