(bez virsraksta) @ 11:43
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
17. Jūlijs 2006CommentsIr gan tā pat attīstītajās, manuprāt. Ļoti daudzu aizejošu cilvēku dzīvi varētu par diezgan vērā ņemamu laiku pagarināt, ja pieslēgtu viņus pie (dārgiem un ļoti dārgiem) dzīvības uzturēšanas aparātiem. Līdz ar to tā svītra kaut kā tiek vilkta, gribam mēs to vai negribam. Un mūsu runāšana vai galvas bāšana smiltīs var tikai piekoriģēt svītras vilkšanu vienā vai otrā virzienā, nejaušību vai rocības iespējas aizstājot/koriģējot ar kaut kādiem "principiem".
es nerunāju par dzīvības uzturēšanas aparātiem! par to jau es rakstīju kaut kur te iepriekš - nevis uzturēšana pie dzīvības ar dārgiem aparātiem, bet paliatīvā aprūpe - kas nozīmē pilnīgi ko citu: ļaut nomirt, atvieglojot sāpes un stirpinot garīgi.
noņemšana no aparātiem (atļaušana nomirt gadījumos, kad tikai aparāti uztur dzīvības procesus - tādi, kā mākslīgā elpināšana, mākslīgā asinsrite u.t.t.- uztur pie dzīvības komā esošus cilvēkus bezgalīgi ilgi) - tā ir pasīvā eitanāzija. pret to es neiebilstu.
bezcerīgos slimību gadījumos nepičkāt ar ķīmiju, labi zinot, ka tas nepalīdzēs, bet paildzinās ciešanas - tā arī ir pasīvā eitanāzija. pret to es neesmu. aktīvā eitanāzija paredz otra cilvēka aktīvu rīcību, lai iestātos nāve - nevis nepaildzināt ciešanas, bet no tā atbrīvot vispār (tas tas humānais aizsegs). un pret to es esmu. man liekas, ka cilvēkam tomēr jānomirst pašam. svojei smerķju:)
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|