Rū's journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 vecākus
> 20 jaunākus

Thursday, November 14th, 2013
13:57 - ...atņemiet man priekšmetus...
...mans partneris ir izdarījis tā, ka vakarnakt tā bija viņa laime, atrasties komandējumā...

...es sapņoju, ka nosmacēju viņu ar spilvenu...

...naktī... klusi... ļoti viegli un mērķtiecīgi...

(1 comment | ir ko piebilst)

Thursday, November 7th, 2013
19:33 - Kakumaisa darbi nes "augļus"
Klients dusmīgs. Kakumaiss atkal meklē vainīgos.

(ir ko piebilst)

Wednesday, October 30th, 2013
23:07 - Mums šodien piedzima 10+ žurki
Mana apaļā Jūnī šodien "uzsprāga".
10+ ir ligzdiņā.
Nu nelīdu es vēl skatīties... lai mazliet apveļas.
Un tad būs info!

(ir ko piebilst)

Thursday, October 24th, 2013
19:36 - Cik maz mēs par sevi zinām
Sniedzu šodien dokumentus doktorantūrai.
Šķiet, pirmo reizi uzmanīgi izlasīju savu maģistra diplomu...
Izrādās, es esmu sociālo zinātņu maģistrs!

Nezinu, ko es domāju līdz šim.
Bet tās sociālās zinātnes mani pārsteidza...

(1 comment | ir ko piebilst)

Tuesday, October 22nd, 2013
12:06 - Sirmgalvji pie stūres
Vācijā ik pa brīdim kaislīgi uzliesmo diskusija par vecuma ierobežojumu, vadot auto.
Diskutēts tiek par vecuma robežu, kontroles mehānismu, sabiedrības atbildību utt.

Sestdien braucām uz tuvāko lielo pilsētu.
Kādā brīdī no kreisās puses mūsu auto gandrīz "uzplanē" Golf Plus.
Un tā vairākas reizes pēc kārtas.
Tad šis pats auto "vazājas" pa vidējo strīpu.
Vēl pēc kāda brīža mēģina mūs apdzīt un "planē" no labās puses...

Sākām skatīties vērīgāk.
Pie stūres dāma cienījamos gados, blakus draudzene... arī cienījamā vecumā.

Jā, es izsaucu policiju.

Pēc tam visu dienu mocījos pārdomās.
Jo man pašai ir stūrējošs vectētiņš, kuram atņemt tiesības būtu līdzīgi, kā pasludināt viņu par rīcībnespējīgu...

Kur tad ir tā robeža?... Un kāds būtu optimāls kontroles mehānisms?...

current mood: confused

(ir ko piebilst)

Monday, October 21st, 2013
12:30 - Žurkas grūtniecība uz tausti
Šajā nedēļas nogalē nodevos dzīvniekmīlai.
Un ne jau tā, kā Jūs te uzreiz padomājāt...

Nē, es veltījos saviem mājlopeļiem.
Sabaroju zāles. Aptaustīju. Pakontrolēju. Iztīrīju visus būrus - tā kā pavasara tīrīšanā, līdz ribām.

UN!!! Tā kā man ir cerība, ka mazā, mežonīgi skaistā siāmžurka Jūnī ir gaidībās, ņemos taustīt Jūnī.

Viņa manī lūkojās ar skatienu - kas Tu galīgi s&*&7#% esi?...
Bet es neļāvu izsist mani no līdzsvara.

Vispār jau ar žurkām ir traki...
To stāvokli nereti gandrīz līdz pašām beigām nevar redzēt.
Kādā brīdī (pāri pusei), kad viņas ceļas pakaļkājās, viņas sāk mazliet pēc bumbiera izskatīties, bet būtībā tas ir arī viss...

Nu jā... Bet man miera nebija.
(Ja viss ir noticis kā plānots, viņai tagad vajadzētu būt pāri pusei no 21 - 23 dienām, kuras šie grauzēji nēsā savus pēcnācējus.)

Jūnī ir, kā jau minēju, mežonīgi skaista. Absolūti perfekta siāmiete. Balta ar tumšu deguntiņu, dibentiņu, ausīm un zeķītēm.
Un smalka un graciōza viņa arī vēl bez visa augstāk minētā ir.
Šī fakta dēļ man bija cerība, ka varbūt ātrāk kaut ko var sataustīt.

Vai nu mana milzīgā vēlme, lai tā būtu, darīja savu, vai arī tiešām tā ir, bet man šķiet, ka es sataustīju...

Kas ir absolūti apskaužams fenomens...
Pat tad, kad žurku māmiņa, kura pēdējās 4 dienās izskatās apaļa, tā, ka priekšu no dupša tikai pēc astes var atšķirt, piedzemdē 10 - 14 (!!!) mazuļus, viņa jau pēc tuvākajām stundām atkal ir slaida!!! KĀ TĀ VAR BŪT?! Dabā kaut kas ir iekārtots netaisni!!!

Un tad viņa 3 nedēļas baro to baru sīču un viņai arī krūtis līdz ceļiem nekarājas.
Arī tās skaisti savācas atpakaļ.
Netaisnība, dabas nodarīta netaisnība! :))))

current mood: amused
current music: Onkulis fonā remontē printeri/kopētāju

(4 comments | ir ko piebilst)

12:05 - Kakumaiss neko nevar izdarīt, lai mani nekaitinātu
Šodien atnācis epasts. Vāciski.
Viņam beidzoties vīza uz Belarus.

Bļeeeeeeeeee... vāciski to valsti tā nesauc!!!

Nav tādas vienvirziena vīzas?
Iekšā ielaiž un atpakaļ nē?!

Labi, lai jau sauc Belarus... starptautiskā vārdā.
Bet tad, lai neraksta meilu apakšā, ka jātaisa divi piedāvājumi - viens klientam no Belarus un viens no Weißrussland...

current mood: infuriated

(5 comments | ir ko piebilst)

Thursday, October 17th, 2013
10:30 - Mīļie, sliņķi! :)
Tā kā mans šī rudens pirmais antibiotiku kurss ir aiz muguras, aicinu Jūs visus sākt un vadīt dienu ar:
http://www.youtube.com/watch?v=oLG1tSt4xSg

:):):):)))))))))

(2 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, October 16th, 2013
16:13 - Šodien ir viena no TĀM dienām...
...kad labāk būtu izslēgt telefonu, datoru, nebraukt ar mašīnu... īsāk - iebarikādēties un nekur nerādīties.

Sākās viss jau vakar vakarā, patiesību sakot. Nesu uz Tirdzniecības Kameru dokumentus.
Līst. Es slapja līdz apenēm tieku līdz pastkastei. Tā vajag. Lai šodien no rīta 9.30 varētu saņemt apzīmogotas deklarācijas.

Šodien 9.30, 30 minūtes meklējusi stāvvietu, štāvu tajā minī kantorītī, kurā divas vienīgās darbinieces tieši tobrīd krāmē cukurgraudiņus no kastītes cukurtraukā...

- Jā?
Es: Es gribētu paņemt dokumentus firmai XY.
- Nodot?
Es: Paņemt.
- Nē, Jums tie mums vispirms bija jāatnes.
Es: Es taču atnesu. Vakar vakarā, kā bija sarunāts un iemetu Jūsu pasta kastītē.
- A.... nē, mums nekas nav pienācis. Vai... bet varbūt mēs nemaz nepaskatījāmies pasta kastītē.

DAAAAAAAAAA!!!

Dipdipdip lejā. Manu acu priekšā no pasta kastītes tiek izvilkta kaudze vēstuļu, ieskaitot manus dokumentus.

- Vai! Re! Ir!
Es: ...
- Nū... tik ātri es to visu nevaru apstrādāt. Jūs varat uzgaidīt pāris stundas, tad es Jums atdošu tos dokumentus.
Es: Man ir jābūt darbā.
- Bet vai tad šis nav Jūsu darba laiks?
Es: Ir! BET ES NEESMU KURJERS! ES ESMU TULKS! MAN BIJA TIKAI JĀPAŅEM DOKUMENTI!
- Nelāgi sanācis... Bet Jūs jau varat pienākt pēc tām 2 h *es strādāju 25 km no turienes* vai arī rīt no rīta mēģināt atkal.

Es kā bulta (nikna) nesos uz auto. Ielecu auto, iedarbinu motoru... BAAAAAAAAAAH!!! Aizsvīsti visi logi!!! JO es vakar to kakaino vēstuli lietū nesu un pēc tam slapja atgriezos auto!!!

F*&$%$^%$

current music: Motorzāģis fonā

(ir ko piebilst)

Monday, October 14th, 2013
17:56 - Kakumaiss šodien
Viņam šodien brīvdiena.
Bet zvanās visu laiku un diriģē parādi. Jo viss ir steidzami.
Tagad izrādās, ka viņa klientam izsniegtajā piedāvājumā ir aprēķinu kļūda, kuru dēļ nevaram izrakstīt rēķinu, kā viņš prasa.
Pēkšņi viss var gaidīt arī līdz vakaram, kad viņš atgriezīsies pie datora... fuka...

Tikai vakarā... ap 20tiem, kad viņš sāks rosīties, es atkal izlikšos par beigtu... un kustināšu kājeles...

current mood: amused

(3 comments | ir ko piebilst)

13:13 - Bērnu/veco ļaužu/suņu dārzs
Šodien mums darbā bērnu/veco ļaužu/suņu dārzs.
Un, nē, oficiāli es nestrādāju nevienā no tiem.

Vecais šefs, kas ir pensionējies, pampst savā kabinetā.
Viņam līdzi ir medību suns, kas garlaikojas un mazliet smird pie ieejas.
Un junioršefam līdzi ir viņa 4gadīgā ārlaulības meita. Kas skrien, spiedz un grib pastrādāt.

Kakumaiss tikai vēl pietrūkst.
Bet viņš atbraukšot rīt. Paregulēt lietas.

current mood: pissed off
current music: Noooo mjuuuuziccc Suņi, bērni, pensionāri

(ir ko piebilst)

Saturday, October 12th, 2013
22:15 - Epasts no Kakumaisa
Tikko ienāca epasts no Kakumaisa.
Es izliekos par beigtu...

(3 comments | ir ko piebilst)

Friday, October 11th, 2013
14:35 - Kolēģis kakumaiss
Man ir kolēģis. Kakumaiss.

Paralēli dažādām citām viņa neirozēm, viņam ir niķis...
Nedēļas vidū no viņa nav ne čiku, ne grabu. Kā pienāk piektdienas pēcpusdiena, tā sāk birt darbi, kuriem obligāti, bet nu nenormāli steidzamā kārtā, ir jābūt gataviem uz... PIRMDIENU!!!

7 gadus es pieklājīgi sēdēju piektdienu vakaros, vai ņēmu tos darbus līdzi.
Nekad neatsakot.

Tagad... dažādu apstākļu dēļ... mana pieklājības aka ir izsīkusi.

Tikko zvana:
Kakumaiss: Mīļā Laura! Es Jums nosūtīju 3 tabulas, 9 lapas. Ļoti svarīgi.
Es: Nē.
(ignorē mani)
Kakumaiss: Tās vajadzētu iztulkot uz pirmdienu. Man vēl trūkst viena lapa. Bet to es Jums atsūtīšu vēlāk pašā vakarā.
Gribēju Jums iedot pirmās 9, lai, ja Jums ir labs garastāvoklis un liela vēlme, Jūs varat jau sākt, citādi būs viss jādara svētdienā.
Es: Man šobrīd ir cits projekts, kuru saņēmu jau trešdien. Arī ar nodošanu pirmdien. Un esmu plānojusi to pabeigt šodien līdz darba dienas beigām. Jūsu sūtītās tabulas skatīšos pirmdien.
(klusums)
Es: Ja nav nekas vairāk pārrunājams, es gribētu turpināt darbu.
Kakumaiss: Bet, Laura! Uzņēmuma labā! Atbildība blablabla
Es: Arī Jums bija vesela darba nedēļa, lai sagatavotu to, kas uz pirmdienu ir vajadzīgs.
Kakumaiss: Bet, Laura...
Es: Arī Jums vēlu jauku nedēļas nogali!

Kinderštūbe pa kāju.
Ak, vai. Ko nu.

Te nu vēl jābilst, ka šis kolēģis, neatkarīgi no tā, kā es reaģēju, izplūst klajās cūcībās...
Aprunā. Sūdzās. Riebekļojas.
Un tas viss jau gadiem notiek tikai aizmuguriski.

Un tagad ze šoks!!! Viņam ir 67 gadi! Tā ja! Un man vairs nav cieņas pret sirmu galvu...
Kakumaiss ar galvu.

(ir ko piebilst)

Thursday, October 10th, 2013
10:11 - Kā pareizi labāk laist laist s9*&^$ skaisti (savējie sapratīs)
Eh... pus gadu plānoju plānotu braucienu uz Dzimteni *pa vidu gan pāris reizes atlidinājos darba dēļ*.
Trešdienas vakarā *pagājušajā nedēļā* notika TAS - sākumā bija sačakarējies ātrvilciens, kas brauca "tikai" ar 160 km/h... radot kavēšanos... tālāk metro vienkārši nez kādēļ rullēja gurķi un vilkās. Minhenes Hbf bija dilemmiņa - braukt līdz galam un riskēt nepaspēt, vai arī kāpt ārā, ķert taksi un cerēt, ka tas būs ātrāks. Tā ja... izkāpām.

Taksi stūrēja sirms afroamerikānis, kas pie sevis dungoja kantrī, pagājušajā nedēļā bija nopelnījis pāris tūkstošus, kurus viņa šefs aiznesa kabatās, kādreiz bija studējis ķīmiju... un uz manu – tā, tagad mēs varam vairs nesteigties, jo lidene ir prom – atbildēja ar: „Nelidosiet šodien, lidosiet rīt...”
Pie pārbaudes vārtiem bijām 10 minūtes pirms lidmašīnas pacelšanās, pie gate 4...

Vakaru pavadījām tās pašas lidostas viesnīcā... un lidojām ar nākamās dienas pirmo lideni...

Žēl zaudētās naudas un vēl šā tā. Bet māmuļas dzimšanas diena ir absolūti svēta lieta! Un tā izdevās vienkārši SUPER! Imitējām Soču centrālstaciju. Organizējām sportistu ierašanos uz Olimpiskajām spēlēm.
Pēc māmuļas dzimšanas dienas sastapu savas akadēmiski apdvestās draudzenes mālu mājiņā lauka vidū *nē, es nepīpēju zāli, tā tiešām bija*. Dzērām māmuļas pasākuma pārpalikumus, ēdām vistu, spēlējām spēles un... dzinām s*&^&^%$... Tā skaisti... akadēmiski :)))) BRĪNIŠĶĪGI!!!

Vienai no savām akadēmiķēm nakts vidū mēģināju pie istabas durvīm dziedāt „Miedziņš gaida”... Un pēc tam teikuma vidū aizmigu šķērsām gultā.

Protams, man joprojām ir žēl tās nobumbulētās 1,5 dienas. No otras puses – kamēr ir iespējami tik intensīvi un skaisti pasākumi, kādi bija bumbulējumam sekojošās divās dienās, es, šķiet, būtu ar mieru pat vēlreiz pasēdēt tajā viesnīcā....

(3 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, October 24th, 2012
16:04 - ...parunasim par žurku seksu...
Ir atkal pienācis laiks... laiks žurku seksam!

Tad nu savedu aizvakar kopā divus kandidātus.
Dēls bija apķērīgāks, nekā savā laikā viņa tēvs un jau pēc aptuveni 30 minūtēm saprata, kas par lietu.

Pērle kārtējo reizi lauzās un lauzās... Bet arī visu laiku skatījās pār plecu, vai viņa gadījumā tomēr nemūk par ātru... ka tikai nav tā, ka beigās vēl nenoķers :))))

Jā, bet WOW moments tajā visā pat nebija žurku sekss, kas bija ieplānots 24h, lai būtu droši, ka visas lietas ir notikušas... WOW moments bija kaķis Paula.

Vakar no rīta man "iekrita acī", ka Paula (kaķis) nenāk brokastīs.
Papētīju secinājumu un sapratu...
Paula (kaķis) kopš žurku seksa sākuma neatiet no būra un ieplestām acīm, praktiski nekustoties skatās... grauzēju porņuku!!!
Njaaaa...

Vakar vakarā aizvedu kandidātus katru uz savām mājām.
Puisis fiksi dabūja bietē no dzīvokļa biedra par to, ka pēc bābām smird.

Dāma savukārt fiksi tika aplaimota no sava bara vienīgā pusvīrieša (žurku tēviņa Paula, kuram ir hormonālais implants, lai nevairojas te...).
Un te mēs atkal varam novērot, kā tā pasaule ir iekārtota... Pauls tač` galu beigās tiešām domās, ka tie bērneļi ir viņa... hmmmm...

Vienīgi Nataly... mana brīnišķā english blue žurka... sēdēja un joprojām sēž maliņā un skatās uz visu ar TO sejas izteikmi, kuru varam ievērtēt šī raksta ikonā...

(3 comments | ir ko piebilst)

Tuesday, March 6th, 2012
13:00 - Maylin ir ieradusies!
Klāt ir mana mazā, jaunā siāmžurka.
Maylin = lielais, skaistais ūdenskritums (tailandiski).

Nataly (english blue žurkubērns), kurai nu jau ir 3 mēneši ir šokā.

Un ko viņa dara?!
Viņa lēkā pa to mazžurku.

Nācās mazžurku izlikt atsevišķā būrī.
Un integrēt pakāpeniski...

Starp citu, Nataly sver jau 175 gramus.
Vēl 75 grami un viņa dosies pie Paula pāroties! Jeeeeej!!!

Ak, jā... Un kaķus... kaķus vairs neinteršē nekas cits, kā tikai Maylin...

(5 comments | ir ko piebilst)

12:53 - Parunāsim mazliet par tulkošanu
Tātad Īrijas tulku un tulkotāju apvienība pastāv uz to,
ka tulks vidēji dienā var kvalitatīvi iztulkot 5 lpp. viņa specifikas vai vidējas sarežģītības vispārējus tekstus.
Atkarībā no sarežģītības, skaits svārstās no 3 - 7 lpp.

Mārtiņš Luters tulkoja 10 lpp. dienā. Bez datora, bez Trados, bez palīglīdzekļiem.
Viņš joprojām uzskatāms par vienu no ātrākajiem tulkiem, kurš reizē spēja nodrošināt arī izcilu kvalitāti.
Lutera darbu pētnieki atzīmē, ka no mūsdienu tulka 8 lpp. dienā ir virsvidusmēra sniegums.
(Šajā gadījumā Luters tiek ņemts par atskaites punktu lielam ātrumam/kvalitātei.)

Diemžēl reti kurš klients, arī tulkošanas birojs pieņem realitāti...

(6 comments | ir ko piebilst)

Thursday, March 1st, 2012
08:53 - Par pirmo izrauto zobu un īzmirstošu sugu - vīrišķīgiem vīriešiem...
Kā nu sagadījās, kā nu ne, uz 30 gadu sliekšņa tika pieņemts lēmums izraut vienu no maniem gudrības zobiem.
Ar šiem brīnumiem lepojos jau no 15 gadu vecuma. Gan šī, gan citu iemeslu dēļ es absolūti nespēju sadraudzēties ar domu, ka man kaut kas, no kaut kurienes vispār ir jārauj... kādēļ... un kādēļ man... utt.

Es jau vispār esmu tāds siltumnīcas augs.
Man pat īsti šūts nekad nekas nav...

Tad nu vakar, sasmēlusies drosmi no Ezss uzmuņdrinājumiem, jēgu pārm...usi devos pie sava zobārsta, kura uzvārds, tieši tulkojot no vācu valodas, būtu PĻĀPIŅŠ...

Pļāpiņs ir brīnišķīgs vīrietis.
Tāds... izmirstošas sugas pārstāvis.
Vīrietis vīrišķīgais.
Ar stingru rokasspiedienu, maz pļāpājošs, starp citu.
(Viņa priekšgājējs - Francis, bija tāds milzu bebis. Sākumā es biju sajūsmā, ka viss notiek maigi un tā... Bet tad mani dabesīja. JO tas viss vēl arī lēni un tā pajēli notika...)

Tad nu tiku tajā krāslā.
Fiksi - turboātrumā tiek salabota viena plombe - un tad man tiek paziņots, ka neredzot viņš to zobu.
Rentgenā tikai viena sakne un tā.
Bet jāgriež.
Es pat nobīties nepaspēju.
Viens grieziens, viens tvēriens. Izspļaujiet! Vēlreiz izspļaujiet!

Un pat asiņošana apstājās...

Un tagad esmu gatava dziedāt odu vīrīšķīgam tvērienam!!!

(7 comments | ir ko piebilst)

Friday, January 20th, 2012
12:10 - Nataša
RIP

(1 comment | ir ko piebilst)

Monday, January 9th, 2012
17:38 - Žurku dullums
Man ir uznācis žurku dullums.(Lai gan tas jau nav nekas jauns. Šie fantastiskie mazlopiņi manā dzīvē gandrīz bez pārtraukuma ir jau 10 gadus.)
Gribu krustot, vairot un audzēt.

Tā nu manā ģimenē pagājušajā nedēļā ieradās Nataša. Šis 1.5 īkšķa garuma brīnumbērns reiz būs ciltsmāte.
Un aizvakar Berlīnē savācu viņas precinieku.
Mazliet garāku par 1.5 īkšķi un ar milzu olām...
Pēc šīs liriskās atkāpes atklāšu, ka viņu sauc Pauls.

Un šajā sakarā vēlos pateikt dziļu paldies Ezss par pacietību un stāvēšanu pie manas minī žurkaudzētavas šūpuļa (Ezss mani audzina par ģenētikas speciālistu).
Paldies, paldies, paldies, Ezss. 10 bērni no pirmā metiena, 9 no nākamā utt. Tavi!!!

(6 comments | ir ko piebilst)


> 20 vecākus
> 20 jaunākus
> uz augšu
Sviesta Ciba