|
|
Tuesday, March 10th, 2015
| |
10:41 - Pasocializējos
|
T. par mani mēdz ierēkt, sakot, ka es piecērtot kanti pārīšiem un māmiņām ar bārnīšiem :)
Nu... piecirtos vakar mazliet :) Tepat Cibā.
A patika :) he :)
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, December 21st, 2014
| |
01:35 - Es neesmu ļoti labs cilvēks, bet man piemīt humora izjūta :)
|
Tā kā manas otrās puses radi nez vai jebkad lasīs latviski, atļaušos publiski izstāstīt manu pēdējo dienu vēderkrampju iemeslu.
Zvana man aizvakar manas otrās puses brāļasieva.
Tā un tā... neticēsi! :))) Bijusi savas firmas Ziemassvētku pasākumā un izmantojusi iespēju pačalot ar kolēģiem arī no citām nodaļām utt. (Tā kā viņa šobrīd ir dekrēta atvaļinājumā, viņai tā pačalošana bija sevišķi aktuāla, lai "neizkristu no aprites".) Kādā brīdī viņa esot pamanījusi vienā telpas stūrī lielāku cilvēku skaitu stāvam ap vienu runātāju. Runātājs izteiksmīgi žestikulējis un pārējie locījušies, vēderus turēdami. Tad nu arī viņa piegājusi paklausīties un izdzird to visu no šādas vietas: "...nu jā... un katru reizi kad manas sievas vecāki kaut ko dara dārzā, piemēram, izsaukuši dārznieku, lai aprunātos par iespējamiem apstādījumiem, vai arī atnācis kāds meistars, tas viņu kaimiņš kā lode izšaujas no savas mājas, stāv blakus sievas vecākiem un dārzniekam/meistaram, neļauj viņiem sarunāties un aktīvi visu komentē, pilnīgi visām situācijām sniedzot savu risinājumu un padomu. Tā kā sievas vecāki tur ir ievākušies nesen, tad viņi pāris mēnešus pieklājīgi šim kungam bija ļāvuši darīties. Vasaras beigās viņu pacietības mērs bija pilns un viņi palūdza kaimiņu nejaukties. Tagad katru reizi, kad viņu sētā kaut kas notiek, kaimiņš - tā kā mazi bērni, kas pa logu skatās, kā ārā, piemēram, snieg - ir pielipis loga (paldies Dievam savā mājā) un vēro notiekošo."
Labi, tiktāl vēl nekā TĀDA. Izņemot to, ka stāsts atgādina tādas viduvējas amīšu filmeles...
TAČU... kolēģis nerimstas.
"Un tad jau nāca labākais! Kaimiņš dzīvo ielas mājā un caur viņa zemi iet ceļš uz manas sievas vecāku māju! Līdz ar to vārti un zvans pie tiem ir "kaimiņa teritorijā". Kaimiņš, visu lietu labākais meistars būdams, ir sameistarojis durvju zvanu un pievilcis to gan savā, gan manas sievas vecāku mājā. Viss jau būtu skaisti, TIKAI!!! katru reizi, kad ārā līst, šis zvans zvana pats no sevis. Gan kaimiņa mājās, gan manas sievas vecāku mājās."
...šajā brīdī manas otrās puses brāļasieva sāk ausīties...
"Sievas vecāki gribējuši izsaukt speciālistu, teikuši to kaimiņam, kaimiņš paziņojis, ka viņu absolūti tas netraucējot, ka viņš esot šo zvanu ievilcis jau pirms 10 gadiem un tas ir ļoooooti labs zvans, un vispār!!! iepriekšējiem sievas vecāku mājas īpašniekiem arī viss esot ļoti labi paticis! Tad nu sievas vecāki izsauca meistaru, kura uzdevums bija ievilkt zvanu no vārtiem vismaz uz sievas vecāku māju kārtīgi. Kaimiņš kā bulta un miets iznesās un stāvēja, protams, blakus meistaram un konsultēja viņu pilnīgi visos jautājumos, kurus viņam neviens neuzdeva. Un vispār, kā tā var būt, ka tagad to labo zvanu raus nost un nafig tas ir vajadzīgs utt. Kaimiņš meistaru noved tik tālu, ka tas palūdz viņu tuliņ atstāties un aizvākties prom."
Klausītāji praktiski vārtās pa zemi.
Brāļasieva viegli ietvīkusi meklē kontaktu ar vareno stāstnieku, lai pajautātu viņam, kur tad tie sievas vecāki dzīvo, jo viņai stāsts par to vārtu zvanu šķiet pazīstams... precīzāk - pats zvans viņai šķiet pazīstams!
Vārds pa vārdam... un nez vai tā ir sakritība, ka stāstnieka sievas vecāku māja atrodas tajā pat ielā, kurā atrodas mana dzīvesbiedra vecāku mājas...
Atklājumu par tematu, cik pasaule ir maza, stāstnieks esot nobeidzis ar:
"Kas tam tavam vīratēvam galīgi garlaicīgi ir?"
Savukārt es pēdējās dienas nevaru savākties ik pa brīdim nepairgojoties par "to labo zvanu".
Bet vispār... tas ir drausmīgi...
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Sunday, June 22nd, 2014
| |
23:15 - Žurku pastāstiņi
|
Vakar mūsmājās bija viesi, daudz viesu.
Mana topošā žurku māmuļa Baby pēdējās dienas kļuva arvien lielāka un gatavojās kuru katru brīdi uz plīšanu.
Viesi sanākuši, taisās skatīties futbolu, es vēl baroju žurķus un ievērojo asinis Baby būrītī.
Pavēroju, pavēroju. Saprotu, ka asinis ir, bet kontrakciju nav. Nogaidīju vēl 10 min, pārliku viņu mazākā, atsevišķā būrītī un ievēroju, ka asinis joprojām ir... un izskatījās, ka pat vairāk.
Aiziet uz klīniku. Rentgens. Daudz bebīši. Nav skaidrs, kādēļ asiņo un kādēļ nekas cits nenotiek.
Mammai tikai 37 grādi, 39 vietā. Ārstes divatā stāsta man, cik prognoze slikta, un ka rentgenā vispār neredz, vai bebīši kustās.
A Baby sēž būrīša stūrī, nenovērš no manis skatienu un viņai sāniņi kustās.
Šī cēliena beigas ir ķirurga izsaukšana, ķeizars 1 h garumā, 11 mazuļi, no kuriem 9 dzīvi un kastrēta mamma beigu beigās. Ap pusnakti dakteris beidza darbu un zvanīja man, lai paņemu savus lopiņus. Taču... tā kā mamma nejutās dzemdējoša, piena ieplūdes nav un operācijas dēļ visticamākais nebūs... turklāt narkozes dēļ viņa nepazīst bērneļus...
Oi je... māsiņa samācīja masēt mazuļus, lai uzturētu dzīvības funkcijas, es ar vienu roku sazvanu dāmu, kurai ir trīs žurku mammas ar mazuļiem un braucu (ar visu saoperēto mammu būrītī) mēģināt bērneļus iemānīt svešām mammām.
Otrā cēliena beigas - neviena no svešajām mammām neņem manus mažzurķus, jo pašas ir ļoti jaunas. Vēl trakāk - pamanās vienu apēst un vēl vienu ievainot. Plkst. ir 2.30 naktī un es esmu izmisumā.
Ņemu savus žurkuļus (8 gab., jo viens ir beidzies) un braucu mājās.
Nodomāju vēl - nemasēšu, tad jau redzēs, kas un vai tiks līdz galam... 3.30 esmu mājās.
Atveru groziņu - visas mazās pupiņas gan pavēsas, taču tusē.
Vāru mazkaķu pieniņu (man tas parasti ir vecžurku dēļ) un katras 45 min ceļos ar modinātāju, sildu un baroju visas mazās pupiņas no špricītes ar pieniņu. Tad katram no 8 varoņiem masēju vēderiņu, ieleju siltu ūdeni termoforā un lieku pupiņas čučet. Un tā reizes 8...
Pret rītu jau man vairs nav vajadzīgs modinātājs, jo ik pa 45 min atskan daudzbalsīgs koris. Bet tādā skaļumā, ka, redzot tos minī ķermenīšus, ir grūti iedomāties, no kurienes var nākt tāds troksnis :)
Ap 10tiem izdodas sazvanīt vēl vienu pazīstamu audzētāju, kurai ir vairākas mammītes...
Vēl 3 ēdienreizes un dodamies ceļā... pa ceļam ēdam vēl 2as reizes. Turpinu masēt mazos vēderiņus un pirmo reizi priecājos, redzot, ka žurkulis attīra zarniņas. Jo vairāk tādēļ, ka dakteres teica, ka man praktiski neesot iespējas "iekustināt" normālu vēdera darbību pāris stundas veciem mazuļiem, kas tā arī netika pie mammas piena.
Un vēl divas barošanas reizes ar pipetīti atlikušajā ceļā pārņem mana paziņa.
Ap 16tiem atbrīvojošs zvans, ka viena no mammām ir pieņēmusi visas manas pupiņas, izņemot savainoto (kas, ja godīgi, bija gaidāms), izlemjot to likvidēt. Jaunā, aizlienētā mamma esot sākumā bijusi mazliet satraukta. Visvairāk par tām ar vienu diedziņu nosietajām nabiņām :):):) Taču beigās pieņēmusi, ka šie bērni ir jābaro un viss sakārtojies. Pieņēmusi manas 7as 12 stundas vecās pupiņas paralēli saviem nedēļu vecajiem mazuļiem.
Atbraucu mājās, apsēdos uz dīvāna un... izslēdzos uz pāris stundām :):):)
Saspringums beidzot atkāpās.
Un tas ir apbrīnojami, cik ļoti iespējams pieķerties šādām sīkbūtnēm principā pāris stundu laikā!
Baby šorīt jau tusēja pa būrīti un pret vakaru konstatēju, ka mēģina organizēt šuves diegus pa savam prātam :)
Paliku viņu tikko zem lampas sildīties un saliku papīrus, lai novērstu uzmanību no šuves.
Ir TĀDS nogurums...
|
|
(6 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, June 11th, 2014
| |
09:52 - Vakarnakt bija 29 grādi un neatlaida...
|
...murgs...
...līdz kaut kad ap 4iem naktī sāka dārdināt... es gandrīz kājās uzlecu, kā pārsteidza...
...lopeļiem arī bija sakarsušas galviņas...
...ap pusnakti divi žurku tēviņi sēdēja mazā, mazā mājiņā, kurā labi, ja vienam vieta bija, un spiedza uz trešo, kas sēdēja mājiņas priekšā... pēc 20 minūtēm arī trešais sāka savā nodabā spalgi gavilēt...
...ap diviem skaistkaķis Minī baurodams vilkās pa visu dzīvokli...
(vakar pa dienu viņa imitēja Rubensa dāmu, skat. foto http://jalbum.net/en/users/Diegabixis/albums)
...visiem karstas galvas...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, April 4th, 2014
| |
23:20 - Gribu žurķus. Vecums vienalga, dzimums vienalga, ka tikai pa lēto.
|
Iezvanās mob. Vienreiz. Otrreiz. Pīkstinās karoče.
Kaut kad atzvanu. Mož klients.'
+ Labdien! Jūs man vairākkārt mēģinājāt zvanīt.
- Haaalooo! Jums tur internetā ir tāds vecs sludinājums par žurkām. Bet jums noteikti ik pa brīdim ir žurku mazuļi.
+ Jā, mēdz būt. Bet šobrīd nav mazuļi. Ir atdošanai paredzētas divas pus gadu vecas dāmas.
- Ā... jā. Viņas ir tādas normālas? Par rokām?
+ Jā... visi mani lopiņi tādi ir. Bet, ja jūs meklējat tiešām mazuļus, atkārtoju vēlreiz, ka dāmas ir pus gadu vecas.
- Ā... jā... nē, ņu būtībā jau ir vienalga, kas viņām par vecumu un dzimumu. Ka tikai pa lēto.
+ Es, šķiet, šoreiz nevarēšu jums palīdzēt. Lai veicas meklējumos!
Nu ko bļe - atkal štepseli rozetei meklējam?!
Kas tas ir?! f(*&&% b_@#%&
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, March 30th, 2014
| |
13:46 - Šausmu stāstiņš II (kad mēs augām, tā nebija, bļin)
|
Tātad - tie abi žurķi, no kuriem viens bija rozetē...
Smagā cīņā, ar daudz ieguldīta laika no manas puses, protams, arī attiecīgām investīcijām utt., lopiņam ir amputēti nedzīstošie pirkstiņi (pašu ķepu man izdevās saglābt). Zem ādas vēl bija kaut kāds strutu bumbulis sācis veidoties, to arī ārstējam. Lopiņi forši un mīlīgi, puisēns ik pa brīdim interesējas par saviem dzīvnieciņiem...
Šodien atnāk SMS...
Mums bija jāiemidzina mūsu ģimenes suni. Pēkšņi.
Neesmu gatavs dzīvniekiem. Diemžēl viņas abas atpakaļ neņemšu.
WTF?!?!?!?!
|
|
(8 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, March 27th, 2014
| |
21:52 - Kakumaiss
|
Esmu atvaļinājumā.
Sen pelnītā. 5 dienas.
Ko dara Kakumaiss?
Sāk zvanīties. Šodien 7.50 no rīta.
Ko es nedzirdu, jo visiem tel. ir atslēgtas skaņas, JO man ir ATVAĻINĀJUMS.
Un es zinu, kādēļ zvanās.
Jo Vācijā streiko lidostas.
Un Kakumaiss netiek atpakaļ no Rīgas.
Bet ko es viņam varu palīdzēt šajā sakarā?!
Ļaut, lai izbļauj uz mani savu sāpi?...
Nē, paldies...
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, March 21st, 2014
| |
09:37 - Kad divi tel. operatori mēģina saraut klientu gabalos, 2. daļa
|
Tagad man ir 7 (!!!) telefona kartes. Nano, mikro, parastas, fiksētā tālruņa... ak, jā... un 9 dažādi numuri... daži pa diviem uz vienu karti...
Un 5 telefoni. 1 parastais, 1 vecais mob., 1 vecais Iphone, 2 jauni Iphone (no kuriem viens nebija pasūtīts)...
wtfwtfwtf
Pasts turpina nākt.
No abiem operatoriem joprojām neviens ne par ko nejūtas atbildīgs.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, March 13th, 2014
| |
18:06 - Kas notiek, kad divi tel. operatori mēģina klientu saraut gabalos
|
Njā... kas notiek...
Notiek tas, ka esmu bez sakariem.
Mēģināju mainīt operatoru.
Viss bija ok, kamēr vecais operators negribēja jaunajam atdot manu numuru.
Viss eskalējās tiktāl, kamēr tika piedraudēts ar juristu...
Jā... atdeva numuru. Tipa. Šodien... un atslēdza man visus sakarus.
Jaunais operators rausta plecus, jo pieslēgties vienalga nevarot...
A es... hmm... ko es... es... netarkšķu pa tel. :D
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, March 12th, 2014
| |
10:08 - Šausmu stāstiņš
|
Vakar savācu divus žurkubērnus no sava pusaudža klienta.
Puisēns asarās - viņām taču sāp, viņām taču tik ļoti sāp...
Es pat nezinu, kas man vairāk sirdi lauza - puisēns vai paši žurkuļi.
Žurkuļi gan bija mundri un ziņkārīga, skrēja draudzēties, bet stāsts, protams, uzdzen zosādu...
Tātad - abas dāmas bija izlauzušās no sava lielā būra. Brīvību Villijam!!!
Un neieskatīja, ka ir jānāk atpakaļ.
2 nedēļas ālējās mājas sienās, kas gan ne puisēna-, ne viņa vecākuprāt nebija nekāda traģēdija.
Naktīs viņas atskrēja ieēst un pa dienu kaut kur gulēja.
Pēc apmēram nedēļas puisēns sāka mēģināt viņas ķerstīt, bet tur jau bija nostrādājis "Viens pats mājās" princips un viņām tas viss kļuva par jautru spēlīti.
Kamēr svētdien abas bija klāt...
Sēdēja istabas vidū... aiz vienas asins piles.
Nja... viena no abām bija satikusies ar visticamākais brīvdabas āra žurku un bija ar 10 centu lielu caurumu mugurā un otra bija atvērusi rozeti un ielīdusi iekšā... un te nāk pretīgā daļa. ACHTUNG!!!! Ar vājiem nerviem nelasīt! Vienai ķepiņai 3 pirksti bija uz pusi īsāki, otrai 3 pirkstiņi ar lūzumu.
Puisēns asarās, tēvam naktsmaiņa.
Es savācu dāmas, kuras, neskatoties uz traumām, turpina tusēt, un braucu uz klīniku.
Pagaidām viņas ir pie manis atsāpjotas. Pēc 2 h vets.
Puisēns vēl dvesa - es to rozeti salabošu...
Uz ko es tikai noteicu - zini, labāk kopā ar tēvu!!!
Bet nu vispār ārprāc!
Un man visu žēl...
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, March 5th, 2014
| |
14:19 - Smaciņas
|
Esmu tātad pārcēlusies uz trešo lielāko Bavārijas pilsētu.
Dzīvojam pilsētas daļā, kas ir pārpilna ar visdazādāko nacionalitāšu pārstāvjiem.
Šorīt biju mini pastiņā.
Un... es nezinu, kā, lai to visu tagad noformulēju, kas tur gaisā valdīja...
Bija gara, gara rinda. Un teju katrs rindā stāvētājs odās pēc savas nacionālās virtuves un... nezinu, kā vēl...
Bija traki, TIK traki, trakitrakitraki...
Bet man ļoti vajadzēja nosūtīt paciņu un vēstuli ar doktorantūras līgumu.
Un es valdījos un cietu.
Tā salkanā smaka gaisā... AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
Tā nāca un mainījās, atkarībā no tā, kas vēl iestājās rindā, vai arī, kad kāds pilsonis
(vai nepilsonis) atstāja pastiņu.
Kad es jau rīstīdamās tiku līdz kases letei, simpātiska paskata pārdevējs līdzjūtīgi skatījās uz mani un teica - ar laiku pie visa pierod, mīļā Frau...
Pfff...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, February 21st, 2014
| |
20:28 - Man šodien ir sāpe, TĀDA sāpe
|
Izdzenājos pa visu Rīgu, meklējot unikālo izdevumu "Latvieši un Latvija". Doktorantēšanai vitāli vajadzīgs.
Tja... metiens 1000, 650 bibliotēkām un vai reāli uz letes no tiem pārējiem kas taustāms vispār bijis manāms, man pārliecība neradās...
Un tagad skumstu...
Nē, bibliotēka manas internacionālās dzīves dēļ, nav alternatīva... eh...
|
|
(8 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, February 20th, 2014
| |
00:04 - ...knapi es esmu ārā no mājas...
|
...tā bikšainis tup darbā līdz 22iem...
...un man besī...
...jo dzīvoklis ir pussalikts un ir TIK daudz darāmā...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, January 22nd, 2014
| |
15:42 - Pārvācos un vispār
|
Ir pāris lietas, kas mani spēj padarīt traku.
Un viena no tām - ak, Tu brīnums - ir pārvākšanās.
Šķiet, liktenis māca mani skatīties uz šo lietu citādi, jo pēdējos 8 gados esmu pārvākusies 4 x, turklāt pāris reizes starp dažādām valstīm.
Bet es jau esmu ietiepīgs lops... kā besī, tā besī man viss tas pasākums.
Vakar "uzspridzināju" mūsu drēbju skapi.
Metu un metu ārā.
Kaut kad žēl palika, izvilku ārā.
Padarbojos un atkal izmetu to, ko biju izvilkusi.
Vakarā bija slikta dūšiņa, skatoties uz to visu vājprātu.
Un tad es pārvākšos, pārvākšos un vēl ilgi pēc tam nekur citur nevākšos! Tā ja.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, January 21st, 2014
| |
12:50 - Es nesmirdot pēc žurkām
|
Vakar biju pie veta.
Un viņa atkārtoti komplimentēja, ka es, atšķirībā no vairuma viņas klientu, nesmirdot pēc žurkām.
Un vispār - arī manas žurkas mazsmirdot :))))
Es uzpūtos milzu lepnībā.
Un kad vēl Bēbijs tikka atzīts par vienu no skaistākajiem veta klientiem, es vispār nezināju, kā valdīties :)))))
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, January 17th, 2014
| |
19:13 - Kakumaiss ir nepārspējams
|
Es speciāli manipulējot Word dokumentus tā, lai viņš nevarētu tajos izdarīt izmaiņas.
Jā. Kā tad. Jau no decembra :))))))))))))) (kopš viņam ir tas jaunais dators)
Šodien, kad viņš atkal man sašutis darīja zināmu, ka nesaprot, ko es ar tiem dokumentiem izdaru... es no sākuma valdījos un tad sāku... smieties... tādu nekaunīgu zviedzieniņu...
Pēc tam izspiedu, ka sekretāre un tehniskais rasētājs var atvērt un apstrādāt, ka nezinu, kas viņam kaiš un atvadījos, neiedziļinoties drāmā.
Bet tik tālu esam... es iezviedzu viņam klausulē :)))))))) Te nu ir mana kinderštūbe...
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| |
19:09 - Midzinu žurķus
|
Kaut kā žēlīgi...
Aizvakar no rīta vienu. Bija jau gan veca, gan slima, a žēl vienalga.
Un vakarā pavisam pēkšņi arī manu traki foršo tēviņu Viedokli.
Mīlīgs, sirsnīgs un bezgala skaists. Un tā pēkšņi.
Jā, jā, es zinu, ka arī viņam 2 gadi utt. Un tomēr...
Tā nav godīgi un es tā nespēlējos...
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, December 6th, 2013
| |
17:06 - Pāreju uz 1/2 nedēļas darba režīmu
|
Šodien parakstīju līgumu, ka no februāra strādāšu mājas birojā un maks. 25 stundas nedēļā.
Jau tagad "zadom čuju", ka ne ar ko labu tas viss nebeigsies.
Bet man būs vairāk laika (cerams), lai doktorētu, nodarbotos ar žurķiem, pabīdītu savas lietiņas.
Nesēdētu cigarešu dūmos, plānotu savu laiku, netiktu non stopā raustīta ar lietām, kas uz mani neattiecas.
Nūuuu... tiktāl teorija.
Praktiski... tikko zvanīja Kakumaiss un paziņoja, ka vajagot pārstrādāt 120 lpp. uz pirmdienu...
Eeeeem... nē.
Un tā arī pateicu.
Apsolīju rīt sagatavot 3 lpp. vēstuli uz pirmdienas rītu, bet to pārējo nē.
Nepatika, protams. Viņam.
Tagad vērošu, kā viņš domā to situāciju risināt...
Jo otrdien viņam pie klienta esot jābūt.
Mierīgi teicu, lai runā ar otru kolēģi, kas runā krieviski, lai viņš darbojas nedēļas nogalē.
Jo par šo tikšanos viņi zināja jau kopš pirmdienas.
Tad KĀDĒĻ man kaut kas tiek stumts atkal piektdienas vakarā.
Viss. Šodien esmu BITCH.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Friday, November 22nd, 2013
| |
09:49 - Kakumaisa izdarības...
|
...ir TĀDAS, ka man aizsitās valoda...
...gribas klusi... vienkārši... iet prom... no darba...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, November 15th, 2013
| |
12:47 - Kakumaiss
|
Kakumaiss vakar mēģināja tā normāli iemobēt.
Nosūtīja man jautājumu par manu tulkojumu ar komentāru: "4. punktu vispār nesaprotu".
It kā jau nekas nenormāls nav. Nesaprot - pārprasa.
Bet tas pat rakstiski bija TAS tonis.
TURKLĀT viņš ielika CC vēl 5 cilvēkus, ieskaitot lielo priekšnieku.
Uz ko es uzrakstīju skaidrojumu punktam vienkāršākiem vārdiem, piebilstot, ka lūdzu krievu kolēģi apskatīties, vai esmu šo punktu sapratusi pareizi. Jo var jau gadīties, ka es kļūdos... Un ieliku CC tikai krievu kolēģi.
Krievu kolēģis - aiz solidaritātes - ielika savā atbildē atkal tos 5 cilvēkus (tip, lai mani reabilitētu) un uzrakstīja: "Nesaprotu, par ko ir Jūsu jautājums, Kakumaisa kungs. Diegabixis visu jau pirmajā reizē ir iztulkojis pareizi un precīzi."
Bet ir pēcgarša...
Visām tām viņa izdarībām... 8 gadu garumā...
Šodien no rīta viņš atkal sāk ziepēties.
Kaut kādu jēlu jociņu atsūtījis...
Un tā vienmēr.
Sākumā meklē, kā bedri parakt. Ja izdodas - staigā tāds uzpūties aiz lepnuma un prieka. Ja neizdodas - kaut kā mēģina piesmērēties. Jo ļoti saniknoti kolēģi jau nelec un nepalīdz, ja kaut ko vajag...
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|