*Di_wine*

Не стоит ни к чему привязываться, это всего лишь зал ожидания. Здесь никого не было и здесь никого не будет.
Пападжи (c)

Zinu, ka neko jaunu nepateikšu, un tie, kas interesējas par kvantu fiziku un dažādām teorijām to, iespējams, labi zina. Bet man tāda mirklīgā sajūta bija pirmoreizi + atziņa, ka "es pati sevi izdomāju, pats visu visu laiku izdomāju". Tik(doma)-tik(doma)-tik(doma), un tā tas indivīds izdomā to laiktelpu, kurā dzīvo, izdomā visu laiku un pat visus citus, izdomā visu, par ko viņam stāsta ziņās un raksta īsziņās, viss Visums ir izdomāts. Un nonākam pie tā, ka Pats ir Radītājs. Un nonākam pie tā, ka viss ir ilūzija.
Ne velti mēs katrs pasauli spējam izjust, ieraudzīt un sadzirdēt tikai, TIKAI caur savu ES un EGO. Tu nevari redzēt to, ko neredzi, un dzirdēt to, ko nedzirdi. Tu neredzi sev aiz muguras, tu neredzi savu muguru, tu nedzirdi, kas notiek divus stāvus zemāk vai citā valstī. (Vai ir tāda valsts?) Tu redzi, mani, dzirdi tikai to, kur esi tagad. Ko esi izdomājis šajā momentā aiz momenta.
Arī tas ir fakts, ka laiktelpa ir izdomāta tikai cilvēka fiziskā līmeņa dzīvei.
Tajā brīdī, sekundes miljondaļā it kā nebiju fiziskajā šajā realitātē un tā vieta, uz ko skatījos, it kā tribultojās. Viss it kā vienlaicīgi notika vairākās realitātēs. Bet tajā pašā laikā - nekur. Nekā un nekur nebija.
Kaut kad tumšā laikā, kad skaties pa logu un pats un visa telpa atspīd logā, bet tajā pašā laikā redzi arī to, kas ir AIZ stikla, var padomāt par to, kā viss ir un kas ir. Kas ir īsts un kas ir izdomāts. Sāpes? Kad pagājušogad iegriezi pirkstā, tajā mirklī sāpēja? Kur tās sāpes ir? Kur ir tas mirklis? Kur ir tava bērnība - vai tas viss vispār ir noticis? Vai atceries 2000.gada 2.martu - tā taču bija vājprātā svarīga diena, kur katru sekundi BIJI un kaut ko DARĪJI, DOMĀJI.
Tā atkal cita teorija, vairāk ezotēriska. Bet viss jau ļoti saistīts.
Labi pamežģīt galvu :)

"Когда вам станет ясно как все есть, не пишите и не говорите этого никому, скажите себе, зачем мне говорить об этом кому-то, и попробуйте углубиться ещё глубже.
Тишина, вот единственное истинное учение."

Pievienojos lieliskām FB grupām par advaitu un dzenu. Lieliskas, salīdzinot ar to stulbumu, kas darās angliski rakstošās grupās ("jūs ticat laimīgajam skaitlim?" "ko darīt, pāri ceļam pārskrēja melns kaķis, un tā katru dienu!"). Vispār tiešām lieliskas, jo džeki reāli praktizē un prot arī jokot, bet viss par tēmu.
Tajā pašā laikā "uzskrēju virsū" vienai dāmai, kas po žizņi ir mahinētāja un joprojām pelna labu naudu uz citu sieviešu rēķina - jaunu, stulbu un reāli stulbu. Viens melus pārdod, otrs - pērk. Tā tas bija un būs. Bet kauns tai dāmai, kas šitā izdarās. Skatos uz viņu ar nožēlu. Jo īpaši atceroties viņu vienā ļoti privātā tusiņā, kur blakus vismaz 30 gadus jaunāks puika. Viņai principā velk uz pamatīgi jaunākiem. Jo viņas vecuma vīrs pateiks viņai visu sejā - tu esi stulba, tu esi tukša muca, kas tālu skan, kas naudas dēļ pārdevusi savu sirdsapziņu un cilvēcību.
Un viņa ir "draugos" ar Sibīrijas "šamani", kas ir viltīgi aizvīlusi no ģimenes prom man attāli pazīstamu meiteni. Radi saka, ka visdrīzāk nohipnotizēta, nozombēta. Un tur vispār neko nevar darīt.
Cilvēki, uzmanieties no tiem, kas par jebkādiem semināriem, vebināriem prasa naudu, jo īpaši, ja tās summas ir neadekvātas - uzmanieties ĻOTI! Patiesas zināšanas nemaksā neko.
Kā saka Pēteris Kļava, mācieties TIKAI no apgaismotajiem Skolotājiem, kuriem nav ēnas, kurus nevar nofotografēt, kuri var vienlaicīgi atrasties n-tajās vietās un tad pazust. Tikai tur ir jēga īstenot Saikni un gūt Zināšanas. "Mācīties" šajā gadījumā nenozīmē nekur iet un neko maksāt - tā ir Saikne, domas, sajūtas, prakse, pārdomas, meditācija, apcere.
Visi tie turbāni, žilbinoši smaidi, Deva, Joga, guru, izdomātie vārdi un iesaukas - viss ir fasāde, kas grib naudu, pretim sniedzot iluzoras zināšanas un iluzoru apmierinājumu Ego. Ja cilvēks joprojām 100% dzīvo savā Ego, nu tad tas ir priekš viņa, un tas ir miris gars, kas turpinās uzskatīt, ka svarīgi ir garas kleitas, turbāni, ēst, pirkt, iet uz darbu, taisīt karjeru un skatīties filmas.
Tūkstošiem followeru tādām izkārtnēm, un tikai vari nojaust, cik tumsonīga ir šī pasaule. Ne vienmēr saulainā dienā ir Dievišķais. Kādam ir šaubas, ka tumšākie pasaules iedzīvotāji neprot smaidīt?
Un būtībā tas viss, ko viņi runā, 99% ir sūds, nevis zināšanas. Tie, kas zina, tie nestaigā ar saviem semināriem un neplātās, tie nereklamējas un nekrāj followerus, tie neliek savus reklāmas foto ar platu smaidu un zelta rotām.
Tie sēž (vai guļ) un IR, un vari iegūt milzīgu zināšanu, enerģētisko plūsmu, kaut tikai paskatoties uz Apgaismoto Skolotāju attēliem (daudzi ir zīmēti pēc aprakstiem, bet nav nofotografēti). Nemeklējiet ārā, bet sevī. VISS IR SEVĪ.
Bet - kamēr būs lohi, tikmēr būs tie aitu cirpēji. Ja kāds apvainojas par to, ka viņu nosauc par AITU, arī tad var uzskatīt, ka jebkāda garīgā attīstība ir nomirusi. Iespējams, nekad nav arī bijusi, vien feiks, vien ilūzija, vien pabarots ego un "es biju retrītā", "es esmu vegāns", "es no rītiem meditēju", "es klausos tikai klasisko mūziku", "es.....", "es.....". Nebeidzama, miljardiem gadu gara samsara turpinās.

Labi, vakar izsaucu policiju. Apnika beidzot tie kaku kaimiņi.

Man vienmēr ir licies, ka uz neglītiem cilvēkiem skatās vairāk, jo tas, kas skatās, sajūtas skaists. Kruts un pārāks. Ar kuru galu pārāks, tas ir cits jautājums :D

Debiloīdi lohi, ko lai saka. Ir tāda šķira, kurus vajadzētu izolēt un iznīcināt kā nezāli.

Godīgi - es ļoti priecājos par to laiku aiz loga. Man vēss un nesaulains laiks nav bijis jau 7 mēnešus. Nē, man nav nekas pret mūžīgo saulīti, bet... Pārmaiņas ir forši. Un vakar saliju, un tas bija tik nenormāli kruti!

Skaudri apzinos, ka manā paziņu lokā ir tādi lohi (mjā...), kas tieši tā arī uzskata - ceļazīme 90, nu un? Man telefonā īsziņa vai jāatbild uz zvanu, vai dirsa jākasa - gribu un braucu uz 50! Un tie pārējie, kas man līdz nierēm riebjas un kas grib braukt pa šoseju kā pa šoseju, lai dara, ko grib! Apdzīt? OK! Tas nekas, ka apdraud sevi, pašu dirsas kasītāju un vēl pretimbraucošos.
Ļoti interesantas tendences uz lielceļiem šosezon. Vieni brauc kā tupi gliemeži, mašīnu apdzīvojot kā dzīvokli ar visām ierīcēm un vajadzībām, citi pālī pie lielveikalu stāvvietām notriec gājējus.
Šodien pat redzēju, kā brauc ugunsdzēsēji, skaļi taurējot, jo pa priekšu velkas - velkas un neapstājas! - 3 mašīnas, kamēr 2 nolīda malā, bet viena turpināja vilkties - vai nu ar bezsmadzeni, ka 'man-viss-pohuj-', vai nu ar bezsmadzeni, ka 'es nevienam netraucēju, lai brauc garām'.
A grūti CSDD tiem visiem priduriem, kas 20 gadus nodzīvojušies pa anglijām bez mašīnām vispār vai ar mašīnām vīkendos un ar ačgārnu kustību, uzrīkot maksas tiesību pārlikšanu, ja šie sadomājuši savu celtnieka karjeru būvēt atkal dzimtenē? Ļoti daudz vieglāka dzīvošana būtu!!! Vismaz nespiestu gāzi, braucot virsū, un netaurētu, paši savu pietaurētību neapzinoties. Tas pats attiecas uz būtnēm, kas kaut kad tiesības dabūja, bet miljons gadus nav ne stūri, ne pedāļus redzējuši.

Nogurums. No tupuma. Pietiek pāris desmitsekunžu pieslēgties pie tā, kas notiek pasaulē, un - bāc! - vājprāts!
Cilvēku lielākā daļa ir zaudējusi savu cilvēcīgumu.

Kādā senā intervijā Pēterim jautāja - kādu jautājumu tu uzdotu, ja būtu iespēja to uzdot Dievam? "Kāpēc pasaulē ir tik daudz ciešanu?.." viņš atbild.
Sēžu šovakar un domāju, un sajūtās šķiet, ka es nejautātu absolūti neko. Viss ir, vienkārši ir. Jautājums atbildē. Atbilde klusumā. Sevī.
Ja es tiešām reiz satiktu Dievu, pasmaidītu, aizraudātos aiz laimes un nočukstētu, vismaz sajūtās: "Paldies!" :)
P.S. Piefiksēšanai, kolosāla noskaņa ar meditatīvu fraktālu vid: https://www.youtube.com/watch?v=EBbA1TVHVXs