Mīļo Sīrupiņ, šodien es sasniedzu vēl nebijušus prokrastinācijas augstumus - telefonā uzinstalēju klavieres (pirms 15 gadiem par šādu frāzi es jau sen būtu Aleksandra Augstumos) un iemācījos nospēlēt Still Dre; šis reāli ir mans visspilgtākais pandēmijas laika notikums, jo būsim godīgi, nekas daudz tiešām nenotiek, ja vien neskaita lēnu gruzdēšanu kaut kur dziļi dvēselē, kur pieputējušā pagultē ir nobēdzināts viss mans kauns, visas manas bailes un viss, kam es negribu stāties pretī, lol

Šī būs vasara, kurā es klausīšos tikai PJ Harvey, brīvdienu rītos ar pirmo vilcienu braukšu uz jūru, naktīs gulēšu kaila pie atvērta loga un ledusskapī allaž gaidīs kāds dzēriena trauks, kura norasojušās, sievišķīgās formas ieguls manā karstajā plaukstā kā granāta

Oh well