Rīt pēdējā darba diena varbūtkādumaizīšu iesmērētājas amatā [dievs apgrābsties, kad es dienas beigās noinkasēšos, aizslēgšu durvis no otras puses un aizdegšu smēķi, es būšu laimīgākā sieviete pasaulē], arī mīļotā mācībiestāde ir beigusies uz mūžiem, atliek tikai piektdien izlaisties, vasaras māsterplāns ir smalki izrediģēts un gatavs pildīšanai, un te nu es kūkoju, guļot pa 12 stundām diennaktī un žūpojot - vai nu man patiešām nav sociālās dzīves, vai arī mans alkoholisms kļūst arvien pašpietiekamāks, haha. Dzīvojieties.