Iz rokoperas "Sfinksa"
Lai arī aizvietoju vadību tās atvaļinājuma laikā, tomēr, uzdziedāt vienmēr ir laiks :

Nē, manis nav.
Es esmu izdomāts.
No paša sākuma līdz galam.
Un ticiet tam!
Būs mierīgāks jums prāts,
Uz veselību iedzerot pa alam.

Ne, manis nav.
Es esmu izsviedrēts
No zemes dvēseles kā rasa.
Es lūdzu jūs -
Viņš tiešām izdomāts!
Tā atbildiet, par mani ja kāds prasa.

Varbūt kādreiz, varbūt kaut kad
Mēs tiksimies. Mēs tiksimies.
Kaut kur pie piramīdām
Un ļausim smagumam no sirds
Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam.
Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam.

Nē, manis nav.
Ir tikai dīvains stāsts.
Par citu zilā debess klusē.
Jā, tas nu gan -
Jau atkal zvaigznes šķīst
Kā asaras uz visām debess pusēm.

Nē, manis nav.
Es esmu izrunāts.
No mutes mutē taka mana.
Jā, tiesa gan,
Bij iesākumā vārds.
Bet beigās tikai dziļa klusēšana.

Varbūt kādreiz, varbūt kaut kad
Mēs tiksimies. Mēs tiksimies.
Kaut kur pie piramīdām
Un ļausim smagumam no sirds
Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam.
Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam ....................

P.S. Ehhhhhhhhhhhhhhhhhhhh