Garastāvoklis:

lazy

don't worry, be tjipa happy
Šodien biju RL redakcijā, un viņi man XX gadu jubilejā līdz ar autorizmaksām uzdāvināja arī saautofografētu oktobra Rīgas Laika nummuru. Nevaru atrauties smelties no tā visādas gudrības.

Kaut vai šī: "Vislabākās zāles pret depresiju ir kognītīvā uzvedības terapija. Tā ir ļoti efektīva... Ja tu pārliecini cilvēkus veidot savu negatīvo domu dienasgrāmatu, ir iespējams panākt, ka viņi izstrādā pretdomas."

Nu, ko ticēsim uz vārda. (Bet es patiešām nerakstu šito, lai kāds mani žēlotu.)

1) Es esmu noguris. Jau kuro dienu pēc kārtas es eju gulēt divpadsmitos, ceļos sešos, pusseptiņos.
Eju gulēt noslaucīdams grāmatas no gultas, pamostos, saklāju gultu un nolieku grāmatas "savā" vietā.

2) Bļāviens, kad tai mācīšanās pienāks reiz beigas. Man ir pamatīgas aizdomas, ka skolotājai būs taisnība, ka tāpat kā workoholics, ir arī cilvēki, kas tīri fizioloģisku apstākļu dēļ nespēj beigt zubrīties.
Tiešām neredzu beigas. Aiz viena kontriķa seko cits. Pēc viena laboratorijas darba - nākamais. Pēc vienas esejas, jau rindā stāv nākamie projekti.

3) BESIS. Gaidu nedēļas nogali, kad varēs beidzot izgulēties.
Par pārgulēšanu man vairs sen nesanāk laika domāt.

4) Man riebjas neizglītotā pelēkā masa, kas ir laimīgi, tad, kad viņi nedēļas nogalē ir dabūjuši piedzerties.

5) Man riebjas, ka mani moca sirdsapziņa, ka tā vietā, lai mācītos, es sēžu internetā. Un, ķipa, unefficient tērēju savas dārgās sekundes.

Es jau varētu, protams, turpināt...