Mjā.
Par atmiņām tā domājot, jāņem vērā fakts, ka es sevi no 11 līdz 16 gadu vecumam tā īsti neatceros. Man kkāds melnais caurums par tiem gadiem. Interesanti kāpēc tā ..
Visu gadu domāju, ka pēc ekšiem un izlaiduma veltīšu kādas 2 nedēļas sev, un šitāda mājās tupēšana man šobrīd ir svētīga. Vismaz pa darbdienām. Ir vajadzīga atpūta pašai ar sevi. Vismaz tā ir man. Un beidzot es to atpūtu dabonu, nu varbūt ne pilnībā, bet atpūta ir. Un, ja godīgi, mani nepavisam neaizrauj doma, ka būtu jāmeklē kkas darāms. Es gribu liderīgu vasaru. Rudenī domās, ko un kā darīt. Jo vairāk man par to pārmetīs, jo vairāk es ietiepšos un spītēšos pretim.