Garastāvoklis:	nostalgic
Mūzika:	Rūsa - Tikai Rock'n'Roll

Never ever.
Vakar atradu 5., 6. klasē rakstītu dienasgrāmatu. Man trūkst vārdu - nu tāda mīlestības epopeja tur bijusi. Cik nu manas prāta spējas un vārdu krājums ļāva izteikties, tik ar bliezu toreiz laukā. Es sevi nepārstāju pārsteigt. Izrādās, ka jau tad man bijusi visai samaitāta domāšana, bet prātu nodarbinājuši arī visai nopietni jautājumi, kam vēl īstas atbildes man nav šobrīd un tad vēl pa vidu visam biju tomēr toreiz arī parasts 12/13gadīgs meitēns..

Mana toreizēja izpratne par mīlestību: Kā viegls plīvurs tā uzkrita man, Tev garām paejot. Kā viegla spalviņa tā plīvo virs manis, Tev pašam nezinot. Kā viegls, laimes pilns plīvurs tas uzkrita man, Tev garām paejot, bet tas var aizslīdēt, man pašai nemanot. Nu tas bija tur ierakstīts kā dzejolis, bet te tā mazāk vietas aizņem. Aš smieklīgi pašai par sevi.