Varbūt man tiešām sēdēt un nekustēties ne no vietas? Varbūt tā es sevi netraumēšu .. šitās dienas pārspēj visu. Sagriezts plaukstā, sasista galva, neskaitāmas reizes sasistas kājas vai plecs pret durvīm, mugura ietriecās skapja durtiņu stūrī, atlauzts nags vidējam pirkstam .. un tas viss 2.5 dienās.
Virzienu izjūta man pieklibo. Arī runas izjūta. Citi cilvēki sāk apnikt. Citu piektrūkst, bet citu tomēr nepietrūkst.
Ja vēl pagājušo nedēļu man kaut nedaudz interesēja manas semestra un gada atzīmes, tad tagad nu ir vienalga, jo nu tas atkarīgs no skolotājiem - ja es kādam nepatiku, tad arī jau vairs neiepatikšos. Ko man tur ieliks, tas arī būs. 5. jūnijā pēdējais eksāmens, tad selavī skola. Beidzot!!! Būs jāsāk domāt un meklēt, kur studēt.
P.S. Man šķiet, ka Leo ir izaudzis lielāks vai palicis resnāks. A varbūt tas ir tikai akvārija sienu efekts.