Šķiet uz to 20. februāra apmeklējumu statistikā es vēl blenzīšu līdz kamēr tas tur būs redzams. Drošivien tam nav nekādas nozīmes, bet man tas šķita dīvaini.
Pēdējās dienās ir bijis pietiekami laika vielai pārdomām. Loģiski, ka nekāds kopsavilkums manā galvā nav izveidojies, bet es vismaz mēģināju sākt kārtot savu haotisko prātu. Mēģināts nav zaudēts.
Šodien izcepu auzu pārslu cepumiņus. Labi padarīts darbs liek justies labāk. Nezinu, kas mammai šodien bija uznācis, bet viņa pārcentās nedaudz ar pusdienām un apvienojot ar maniem cepumiņiem es vēljoprojām jūtos krietni pārēdusies. Domās jau nosmējos, ja Viņš šodien būtu bijis manās mājās, tad mamma būtu pacentusies nabadziņu piebarot līdz pēdējam. Vispār manās mājās šodien trakomāja, tikai tagad uz vakarpusi mājinieki pierimuši - nav vairs steigas, bļaušanas un stresošanas.
Šovakar esmu apņēmusies sevi savākt, nedot iemeslu justies draņķīgi - un galu galā kāpēc gan es būtu sliktāka par citām ..