Galva pilna domām un emocijām. Nezinu kurā virzienā skatīties un ko domāt, kā arī mani mulsina viena Viņa rīcība. Esmu tik ļoti pieradusi būt info centrs visiem, ka man ir izveidojies slikts ieradums visus pamācīt. Bet nu savas pamācības mēģinu pārvērst ieteikumos (ne vienmēr izdodas) un dažās situācijās vispār paklusēt. Ir viena lieta, ko nepratīšu pārstāt darīt - teikt, ko domāju. Un vēl jau jāatceras par atšķirību starp to, ko iedomājos savā galvā un kas ir realitātē.