Istabu izgaismoja tik vien monitora radīta atblāzma uz sienām. Kad jau pusfilmu visi bija izņirgājušies par manu bailīgumu, biju saņēmusi pietiekami daudz drosmes, lai noliktu kājas uz grīdas un aiztipinātu līdz vannasistabai. Atveru durvis, izeju un tajā pat sekundē nobrīnos, ka tumsā knapi redzams, kas atrodas uz dīvāna. Pagriežos, pieskaros slēdzim, lai slēgtu ārā vannasistabas gaismu, taču negaidītā triecienā manus plecus sagrābj kaut kas un rauj mani atpakaļ. Es ne tikai salecos, bet izbļāvu dvēseli ārā.