Reizēm prātā ķeras, kāpēc sanāca dzīve tāda, ka turpmākos 2 gadus būt kopā, bet būt šķirtiem ... man nebija ne mazākās šaubas uzņemties dzīvot tā katram savā valstī un kopā būt. Bet tas tomēr bija Viņa vienpusējs lēmums aizbraukt. Es pieņēmu radušos situāciju, nomierināju sāpošo sirdi un iestāstīju sev mierinājuma risinājumu.
Man joprojām šķiet, ka Viņš man nevar pārmest par Franciju un kopā pavadītā laika zudumu. Sarunājām, ka nākamai vasarai man nekādu citu plānu, izņemot Viņu, nebūs.