Nu es jau nesaku, ka uzreiz visiem jaunajiem cilvēkiem jābūt ballīšu karaļiem un vieglprātības kalngaliem, bet nu dzīvoju pēc principa, ka "birojā/mājās varēšu izsēdēties pēc 30 gadu vecuma", jo šobrīd man ir spēks un pāris izaicinoši kalni, kas jānogāž, kas attiecas uz manu mīlas dzīvi un materiālo labklājību.

Nevajag dēļ citiem justies tā vai šitā - galvenais, lai pašai labi, jo katram būs savs viedoklis un nevar taču ņemt vērā visus svešos viedokļus.