Skatījos pa logu blakus kvartālā esošo salūtu. Aizpeldēju domās. Jā, šodien aizsūtīju Viņam daudz un garas vēstules. Bet tāpat visu neiespēju pastāstīt. Man ir žēl, ka sienām ir ausis un aizmugurei acis un nevar visu Viņš uzrakstīt kā gribētos. Es ilgojos pēc mūsu sarunām. Sarunām. Ja Viņš vismaz būtu regulāri sasniedzams vārda attālumā .. Bet vismaz ir sarakste. Un tas jau šobrīd ir daudz.