Smaids līdz ausīm izzuda brīdī, kad brālēns noveda mani līdz stadijai, kad rokas dreb aiz dusmām. Viņam ir izteikts empātisko maņu trūkums un milzīgs auna sindroms. Ha, bet man arī ir auna sindroms. Es turējos kā mūris pretī. Loģiski, ka nekādu vienošanos nepanācām.
UPD: brīnums noticis - kompromiss atrasts. Mēs tomēr brauksim vasaras brīvdienās!