Šodien ceļojām pa pašu pašu dienvidkurzemi. Skaisti. Redzēju nepilnus 20 m augstu Ventas stāvkrastu, Embūtes senleju, burvīgas piknika vietas, skaistus mežus, vienu no augstākajām kāpām Latvijā, jūru, kas bija pilnīgi nost no jebkādas dzīvības, ja neskaita caur mežiem spīdošo lokatoru. Diezgan daudz nobraukts pa grants ceļu, bet tie skati bija tā vērti. Diezgan jābrien pa meža takām, bet tā vērts. Vietas, kas neparādās tik bieži tūrisma ceļvežos, vietas, uz kurām nenorāda zīmes ceļa malās, vietas, kuras var atrast pateicoties vēlmei apskatīt un kartei. Ah, rudens.