Rupjība.
Man tiešām šķiet, ka durvju ciršana mājai ir atklāta rupjība. Un kad tādā veidā svešinieks (jo tikai svešinieki un neveikli pazīstamie mūsmājās cērt durvis) ienāk manā mājā, man pat negribas sasveicināties. Jo tā skaņa, kad aizcērtas durvis, nodimd caur sienām, caur kauliem. Mana māja nav nekāda piecstāvene, kur staigā iekšā ārā visādi ļautiņi. Mana māja ir 60 gadus nodzīvojis ķieģeļu mūrējums, kuru no bērnības man vecāki iemācījuši saudzēt necērtot durvis. Es necērtu durvis citās mājās un piecstāvenēs arī ne. Kāpēc citi nespēj iedomāties, ka privātai, pavecai 4dzīvokļu mājai nedrīkst cirst ārduvis?!