Ejot pie friziera, sanāca iet garām tepat esošajam ceļojošajam cirkam. Degunā iesitās salda, maiga cukurvatespopkorna smarža. Atcerējos bērnību, kad karuseļi bija daļa manas vasaras. Tad atlika tikai pārskriet kvartālu, lai nonāktu gaismiņu, nesaprotamas mūzikas un prieka valstībā. Toreiz nešķita, ka varētu būt kaut kas foršāks par ķēžu karuseli un 'haļi gaļi' karuseli. Un tad jau vēl tie puikas, kas ceļoja līdzi saviem vecākiem un karuseļiem. Smieklīgi laiki. Un toreiz tos karuseļus apmeklēja daudz cilvēku. Viņi te brauc joprojām .. bet pa tukšo gan, manuprāt. Laiki mainās.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: