Vecvecāki un kāzu jubileja.
Vakar atkal mani vecvecāki uzdarbojās. Vakar viņiem bija laikam 57. kāzu jubileja. Apsveicām, protams. Bet vecmamma pēc tam ar tādu pārsteiguma šoku stāsta - iedomājieties, no paša rīta vectēvs nāk un mani bučo! Viņa nesaprot par ko un jautā, kas tad šim lēcies. Vectēvs smējies un teicis, ka lai pasēžot un padomājot. Pēc tam vectēvs uzdāvināja vecmammai skaistu liliju. Es gan īsti nezinu, cik ilgu brīdi vecmamma domāja, kāpēc vectēvs līdis viņu jau rīta agrumā bučot .. bet nu jā - smieklīgi un skumji vienlaikus. Jo 82 gadu vecums manas vecmammas smadzenes nav atstājis neskartas ..
Un vakar Viņš ar izmeta labu teikumu, ka, ja pēc 8 gadu kopābūšanas sāksim tik kopā dzīvot, tad savā mūžā zelta kāzas nesagaidīsim. Sasmējos.