Velns lai parauj ..
Cik šodiena bija nomācoša. Tas lietus. Vēsums. Pelēcība. Melns, pelēks un netīri balts. Dubļi, peļķes. Mitrs. Viss absolūti mitrs! To visu tik ļoti varēja  sajust .. kāds vēl pavasaris. Šodien izjūtās bija tīrs rudens ar ziemas depresijas pēcgaršu. Un man bija tik skumji par pasauli, par laiku, kas apstājies un garo vilciena braucienu - šķita, ka esmu iekļuvusi neatšķitināmā laika cilpā. Izmisīgi vēlējos izkāpt un ienākt mājās. Savās mājās. Sen nebiju ilgojusies pēc mājām, bet šodienas drūmie laikapstākļi man tādas ilgas uzdzina, jo mājās ir silts, sauss, pusizjukusī gulta ar manu sedziņu un spilveniem un mieru. Man pat nebija ausīs skanošās mūzikas, kas ļautu nedomāt.