Padoties - nekad, bet brīžiem ļauties sanāk gan. Tas ir tad, kad par daudz ir sakrājies. Man liekas, ka tur ir viena no cilvēku lielākajām problēmām - noteikt robežu, jo robeža ir pārāk trausla un mainīga, bet cilvēkam vajag robežu kā kaut ko lielu, striktu un nemainīgu. Visiem būtu jāiemācās peldēt pa straumi, bet nekad neaizpeldēt par tālu.

Tā es kādam skaidroju aptuveni pirms 2.5 gadiem. Par sajūtām, vērtībām un dzīves uztveri. Par mēriem un samēriem. Tagad es šo to apstrīdētu. Fleksibilitāte ne vienmēr būs ar labām beigām, reizēm striktas robežas cilvēkam dzīvē ir jānovelk, lai tās vairs nekad nešķērsotu.