Vakar manī iekšā vārījās tik daudz negatīvu emociju, ka es gandrīz vai to pārvārījušos emociju katlu izgāzu Viņam uz galvas. Es dusmojos par no mušas izpūstu ziloni, kas manu iedomu rezultātā būtu visu tikai sabojājis. Labi, ka neizdarīju to. Tā vietā es aizsūtīju jauku un mīļu sms, uz kuru Viņš neatbildēja un arī neatbildēs, jo viņš nezin, ko atbildēt, kad viņam saka mīļas lietas. Kopš šī brīža es vairs negaidīšu atbildes. Ja tādas būs, tad būs, ja nē, tad nē. Mēs satiekamies reti un, lai vēl telefoniski viens otru čakarētu - tas nav tā vērts. Esot blakus var sajust visu un izstāstīt aci pret aci.